Ngā Mea Me Mōhio Mō te Kōpuku o te Karu
Ko te wiri o te karu, he āhuatanga tino kitea i roto i te hapori, ā, ahakoa ka whakaarohia he mea kore kino, he āhuatanga haumanu tēnei e puta mai ana i te kōpekapeka o ngā uaua o te kamo kāore i te whakahaerehia e te tangata. I te ao o ia rā, he maha ka pā mai nā te ngenge, te kore moe rānei, engari i ētahi wā, he tohu pea nō tētahi atu mate karu kei raro i te mata. Nō reira, he mea nui kia toro atu ki tētahi mātanga mate karu mēnā ka roa, ka auau rānei te wiri o te karu.
He aha te Wiri o te Karu?
I te ao rongoā, e mōhiotia ana ko te “miyokimi” te wiri o te karu, ā, ko te nuinga ka kitea i ngā uaua o te kamo, he nekeneke ohorere, poto, kāore i te whakahaerehia (he kōpekapeka). Ko ēnei kōpekapeka ka kitea nuitia i te kamo runga; i ētahi tāngata, ka pā ki te kamo raro, ki ngā kamo e rua rānei. I ētahi wā he āhua māmā, kāore e tino kitea, i ētahi wā kāore e puta i te rā katoa, i ētahi wā ka puta i ngā wā maha. He onge, ka kaha ake, ka roa ake ngā kōpekapeka, tae noa ki te kati katoa o ngā kamo e rua. Ko tēnei āhuatanga taumaha ake e kīia ana ko te “blefarospazm”, ā, me tino arotakengia e te rata.
Ko te nuinga o ngā wiri o te kamo he āhua rohe, he māmā noa ngā amuamu. Engari, ahakoa he onge, mēnā ka pā hoki ki ētahi atu wāhi o te kanohi, ka puta ngā nekeneke uaua kāore i te whakahaerehia, he tohu pea nō tētahi āhuatanga roro. I ēnei āhuatanga, me tere toro atu ki tētahi whare hauora.
Ngā Take pea o te Wiri o te Karu
Ko te nuinga o te wiri o te karu he āhuatanga kore kino, he wā poto noa. Ahakoa kāore e tino mōhiotia te tino take i te nuinga o ngā wā, he maha ngā āhuatanga ka whakakōkī i te kōpekapeka o ngā uaua o te karu:
Te tino ngenge
Te kore moe, te koretake rānei o ngā tikanga moe
Te pēhanga me te āmaimai
Te riri, te mate pāwera, te maroke rānei o ngā karu
Ngā mate pokepoke o te karu
Te pā ki te rā kaha, te hau, te poke o te hau, te noho ki ngā wāhi mārama rawa
Te auau o te mirimiri i te karu, te whara tinana rānei
Te nui o te inu kawhe, waipiro, tupeka rānei
Ngā pānga taha o ētahi rongoā
He tino onge, engari ko ētahi mate roro, puku roro rānei, ka taea te noho hei take mō te wiri roa o te karu. Nō reira, mēnā ka roa ngā amuamu, me pātai ki te mātanga.
Ngā Take o te Wiri i te Karu Mauī, Matau rānei
He ōrite ngā take o te wiri i te karu mauī me te karu matau. Ko te ngenge, te piki o te taumaha hinengaro, te nui o te kawhe, te waipiro rānei, ngā koretake o ngā tote i roto i te tinana, me ētahi rongoā ka taea te take. He onge, engari ko te wiri o te karu he tohu pea nō tētahi raruraru hauora; i ēnei wā he mea nui te tirohanga karu me ngā whakamātautau e tika ana.
He aha ngā Tohu o te Wiri o te Karu?
Ko te tohu matua, ko te kōpekapeka tere, auau, kāore i te whakahaerehia i te kamo (runga, raro rānei). He nuinga kāore e mamae, engari i ētahi tāngata ka raru te noho. Ka taea te roa o te wiri i ngā hēkona ruarua noa, ka taea hoki te auau puta i ngā rā maha. Mēnā he taumaha, ka taea te kati katoa o te kamo.
I Ēhea Āhuatanga Me Rapu Āwhina Rongoā?
Ko te nuinga o ngā wiri o te karu ka mutu noa iho i te wā poto, kāore hoki e hiahiatia te rongoā. Engari, mēnā ka pā mai ēnei amuamu, kaua e whakaroa ki te toro ki te rata karu:
Mēnā ka tino tau te kamo
Mēnā ka tino whakaputu, ka pupuhi tonu rānei te karu
Mēnā ka puta ngā kōpekapeka ki ētahi atu wāhi o te kanohi
Mēnā ka tino kati te karu i te wā o te kōpekapeka, kāore hoki e taea te whakatuwhera
Mēnā he rere, he pupuhi, he tohu pokepoke nui i te karu
Mēnā ka roa ake i te toru wiki te wiri
Waihoki, mēnā ka puta te panonitanga ohorere o te kite, te mamae, ngā nekeneke kāore i te whakahaerehia i ngā uaua tata, me arotake roro hoki.
Te Whakatū me te Tukanga Tirohanga o te Wiri o te Karu
Ko te whakatū i te wiri o te karu, he nuinga mā te kōrero hītori hauora me te arotake haumanu. He onge, engari mēnā ka haere tonu ngā amuamu, ka tonoa pea kia whakamātautau whānui ake mō ngā mate karu, mate roro rānei (hei tauira, te tirohanga irirangi autō – MR, ngā whakamātautau toto, te arotake roro rānei). He mea nui tēnei hei karo i ngā take taumaha ake.
Te Whakaiti i te Wiri o te Karu me ngā Kaupapa Ārai
Ko te nuinga o ngā wiri o te karu ka pai ake mā ngā tikanga māmā. Kei raro nei ētahi tūtohunga mō tēnei kaupapa:
Kia nui, kia kounga te moe.
Whakatau i ō karu, ā, mēnā ka roa koe e mātakitaki ana ki te mata, me okioki.
Whakaitihia te inu kawhe, tī, inu hiko hoki e nui ana te kawheina.
Kaua e mirimiri, e pēhi rānei i ō karu mō te kore take.
Mēnā ka whakapae koe he maroke, he pāwera, he pokepoke rānei ō karu, me pātai ki te rata mō ngā pata, rongoā tika rānei.
Ina kei te rā, whakamahia he mōhiti rā he tātaraiti UV.
Kia ma, kia mākū te hau o te wāhi; he pai hoki te hau hou, te hau mā mō te hauora o te karu.
Mēnā e tika ana, kaua e mataku ki te rapu tautoko hinengaro hei karo i te pēhanga.
Mēnā he mate karu, he mate mauroa rānei ōu, me whakamahi tonu i ngā rongoā i runga i te tohutohu a tō rata.
Ngā Kōwhiringa Rongoā
Ko te nuinga o te wiri o te karu ka pai ake ahakoa kāore e rongoāhia. Mēnā ka haere tonu, ka auau rānei ngā amuamu, he mea nui kia rongoāhia te take matua i muri i te arotake rongoā. Mēnā he pāwera, he maroke rānei te karu, ka taea te hoatu i ngā pata tika, ngā rongoā karu waihanga rānei. Mēnā he pēhanga, he ngenge uaua, ka tūtohuhia te okioki. I ngā āhuatanga onge, taumaha rānei, ka taea te whakamahi i ngā rongoā whakangāwari uaua, ngā rongoā matatau ake rānei i raro i te tohutohu a te rata. Mēnā he blefarospazm, arā, he kōpekapeka taumaha, ka taea te werohia i te botulinum toxin, ā, me whakahaere tēnei i raro i te tirotiro a te rata.
Kia maumahara, mēnā he kōpekapeka roa, taumaha, rerekē rānei i ō karu, he mea nui kia rapu tautoko mātanga i te wā tōmua hei karo i ngā raruraru karu taumaha ake ā muri ake nei. Kaua e wareware ki te tiaki i tō hauora karu.
Ngā Pātai Auau
1. He aha te take o te wiri o te karu?
Ko te ngenge, te kore moe, te pēhanga, te kai kawheina, te riri rānei i te karu ngā tino take o te wiri o te karu. He onge, engari ka taea hoki te take e ngā mate karu, mate roro rānei kei raro i te mata.
2. He kino te wiri o te karu?
Ko te nuinga o ngā wiri o te karu he kore kino, ka mutu i te wā poto. Engari, mēnā ka roa rawa, ka puta rānei me ētahi atu tohu taumaha, me toro ki te rata.
3. He tohu kino te wiri o te karu mauī?
Kāore he rerekētanga nui mō te hauora i waenga i te wiri o te karu mauī, matau rānei. Ko ngā take o te wiri i ngā karu e rua he ōrite.
4. I ēhea āhuatanga me toro ki te rata mō te wiri o te karu?
Mēnā ka roa ake i te toru wiki te wiri, ka kati katoa te karu, ka puta te mamae, te pupuhi, te ngaro o te kite, ka tīmata ngā nekeneke kāore i te whakahaerehia i ētahi atu uaua o te kanohi, me toro ki te mātanga.
5. He aha ngā mahi hei whakaiti i te wiri o te karu?
Kia nui te moe, whakaitihia te pēhanga, te kai kawheina, me okioki i te wā e mātakitaki ana ki te mata, ā, kia ū ki te tiaki i te karu.
6. He mate ka pā mai te wiri o te karu?
Kāo, ehara te wiri o te karu i te mate ka pā mai.
7. Ka taea te mau tonu o te wiri o te kamo?
Ko te nuinga o ngā wiri o te kamo he wā poto noa iho. Mēnā kāore he mate taumaha kei raro, kāore e tūmanakohia kia mau tonu.
8. He aha ngā pata ka whakamahia i te wiri o te karu?
Mā te tohutohu a te rata, ka taea te whakamahi i ngā pata tika mō te pāwera, te maroke, te pokepoke rānei o te karu.
9. Ka whakapiki te mirimiri i taku karu i te wiri?
Āe, ka taea e te pēhi, te mirimiri auau i te karu te whakakōkī i te riri, ka whakakaha i te wiri.
10. Me whakamahi rongoā rākau, rongoā kē rānei mō te wiri o te karu?
Kāore e tūtohuhia te whakamahi rongoā kē, rongoā rākau rānei, mēnā kāore i tohutohungia e ngā mātanga hauora. Me tirotiro te rata i ngā amuamu karu i te tuatahi.
11. Me aha mēnā ka puta te māhunga me te wiri o te karu?
Mēnā ka puta ngātahi, ka roa hoki ngā amuamu, me arotake roro, me toro ki te rata.
12. He mōrearea te wiri o te karu ki ngā tamariki?
He wā poto noa iho te nuinga o ngā wiri o te karu ki ngā tamariki. Engari, mēnā ka auau, ka puta rānei ētahi atu amuamu, me toro ki te rata tamariki, rata karu rānei.
Ngā Rauemi
Te Rōpū Hauora o te Ao (World Health Organization – WHO)
Te Whare Wānanga o ngā Karu o Amerika (American Academy of Ophthalmology – AAO)
Mayo Clinic: Te Kōpuku o te Karu
National Eye Institute – Ngā Rauemi mō te Hauora o te Karu
Cleveland Clinic: Te Kōpuku o te Karu (Myokymia me Blepharospasm)