Viss, kas jāzina par acu raustīšanos
Acu plakstiņa raustīšanās ir sabiedrībā ārkārtīgi bieži sastopama parādība, un, lai gan to parasti uzskata par nekaitīgu, patiesībā tā ir klīniska aina, kas rodas acu plakstiņa muskuļu neapzinātas saraušanās rezultātā. Ikdienas dzīvē tā visbiežāk rodas noguruma vai bezmiega dēļ, taču dažkārt tā var būt arī dažādu acu slimību simptoms. Šī iemesla dēļ, ja acu raustīšanās ir ilgstoša vai bieži atkārtojas, ir svarīgi vērsties pie acu slimību speciālista.
Kas ir acu plakstiņa raustīšanās?
Medicīnā kā “miyokīmija” pazīstamā acu plakstiņa raustīšanās visbiežāk izpaužas ar pēkšņām, īslaicīgām un neapzinātām kustībām (spazmām) acu plakstiņa muskuļos. Šīs saraušanās parasti novērojamas augšējā plakstiņā; dažiem cilvēkiem tās var rasties arī apakšējā plakstiņā vai abos plakstiņos vienlaikus. Raustīšanās var būt viegla un tik minimāla, ka to var nepamanīt, kā arī dažkārt tā var atkārtoties vairākas reizes dienā vai vispār nebūt. Retos gadījumos saraušanās var būt spēcīgākas un ilgstošākas, pat izraisot abu plakstiņu aizvēršanos. Šo nopietnāko ainu sauc par “blefarospazmu”, un tā noteikti prasa medicīnisku izvērtējumu.
Lielākoties acu plakstiņa raustīšanās izraisa tikai lokālas un vieglas sūdzības. Tomēr, lai arī reti, ja sejas citās daļās parādās muskuļu raustīšanās un nekontrolētas kustības, tas var liecināt par neiroloģisku stāvokli. Šādos gadījumos nepieciešams nekavējoties vērsties medicīnas iestādē.
Iespējamie acu plakstiņa raustīšanās cēloņi
Acu plakstiņa raustīšanās lielākoties ir nekaitīga un pārejoša parādība. Lai gan lielākajā daļā gadījumu precīzs iemesls nav zināms, dažādi izraisītājfaktori var veicināt acu muskuļu spazmas:
Pārmērīgs nogurums
Bezmiegs vai neregulāri miega paradumi
Stress un saspringums
Acu kairinājums, alerģija vai sausums
Acu infekcijas
Intensīva saules gaisma, vējš, gaisa piesārņojums vai spilgta vide
Bieža acu berzēšana vai fiziskas traumas
Pārmērīga kofeīna, alkohola vai tabakas izstrādājumu lietošana
Dažu medikamentu blakusparādības
Ļoti reti acu ilgstošas raustīšanās pamatā var būt arī dažas neiroloģiskas slimības vai smadzeņu audzēji. Tādēļ, ja sūdzības saglabājas ilgstoši, noteikti jākonsultējas ar speciālistu.
Raustīšanās cēloņi kreisajā vai labajā acī
Gan labās, gan kreisās acs raustīšanās cēloņi ir līdzīgi. Nogurums, paaugstināts stresa līmenis, pārmērīga kofeīna vai alkohola lietošana, elektrolītu līdzsvara traucējumi un daži medikamenti var izraisīt šo stāvokli. Retos gadījumos acu raustīšanās var būt kādas veselības problēmas pazīme; šādā gadījumā svarīga ir acu pārbaude un nepieciešamie izmeklējumi.
Acu plakstiņa raustīšanās simptomi
Galvenais simptoms ir ātras, ritmiskas un neapzinātas saraušanās acu plakstiņā (augšējā vai apakšējā). Parasti tās ir nesāpīgas, taču dažiem cilvēkiem var radīt vieglu diskomfortu. Raustīšanās var ilgt dažas sekundes vai atkārtoties ar pārtraukumiem vairākas dienas. Smagos gadījumos var izraisīt visa plakstiņa aizvēršanos.
Kad nepieciešama medicīniska palīdzība?
Lielākā daļa acu raustīšanās gadījumu pāriet pašas no sevis īsā laikā un parasti neprasa ārstēšanu. Tomēr, ja Jums ir kāda no zemāk minētajām sūdzībām, nevajadzētu vilcināties vērsties pie acu ārsta:
Ja attīstās izteikta plakstiņa noslīdēšana
Ja acīs ir pārmērīga izdalījumu veidošanās vai pastāvīgs apsārtums
Ja arī citās sejas zonās parādās muskuļu saraušanās
Ja acu plakstiņa spazmas laikā acs pilnībā aizveras un pēc tam ir grūtības to atvērt
Ja ir izdalījumi, pietūkums vai izteiktas iekaisuma pazīmes acī
Ja raustīšanās ilgst ilgāk par trim nedēļām
Turklāt, ja acu raustīšanās pavada pēkšņas redzes izmaiņas, sāpes vai arī neapzinātas kustības citos sejas muskuļos, var būt nepieciešama arī neiroloģiska izvērtēšana.
Acu plakstiņa raustīšanās noteikšana un izmeklēšanas process
Acu plakstiņa raustīšanās diagnoze parasti tiek noteikta, balstoties uz pacienta medicīnisko anamnēzi un klīnisko izmeklēšanu. Retos gadījumos, ja sūdzības saglabājas, var būt nepieciešami plašāki izmeklējumi acu slimību vai neiroloģisku traucējumu noteikšanai (piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklējumi, asins analīzes vai neiroloģiska izvērtēšana). Tas ir svarīgi, lai izslēgtu iespējamos nopietnos cēloņus.
Acu plakstiņa raustīšanās mazināšana un profilaktiski pasākumi
Lielākā daļa acu raustīšanās gadījumu pāriet pašas no sevis, ievērojot vienkāršus profilaktiskus pasākumus. Zemāk atradīsiet ieteikumus par šo tēmu:
Rūpējieties par pietiekamu un kvalitatīvu miegu.
Bieži atpūtiniet acis un, ja ilgi skatāties ekrānā, ieplānojiet pārtraukumus.
Samaziniet kofeīna saturošu dzērienu (kafija, tēja, enerģijas dzērieni) lietošanu.
Nelietojiet acis nevajadzīgi un neberzējiet tās.
Ja ir aizdomas par acu sausumu, alerģiju vai infekciju, konsultējieties ar ārstu un lietojiet atbilstošas pilienus vai medikamentus.
Atrodoties saulē, izmantojiet saulesbrilles ar UV filtru.
Pievērsiet uzmanību tam, lai telpā būtu tīrs un mitrs gaiss; ventilācija un svaigs gaiss ir noderīgi acu veselībai.
Ja nepieciešams, nebaidieties meklēt psiholoģisku atbalstu, lai mazinātu stresu.
Ja Jums ir kāda acu slimība vai hroniska saslimšana, turpiniet lietot medikamentus saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Ārstēšanas iespējas
Lielākoties acu plakstiņa raustīšanās pāriet bez ārstēšanas. Ja sūdzības saglabājas vai bieži atkārtojas, pēc medicīniskās izmeklēšanas svarīgi ārstēt pamatcēloni. Ja ir alerģija vai acu sausums, var nozīmēt atbilstošus pilienus un mākslīgās asaras. Ja ir stress vai muskuļu nogurums, ieteicama atpūta. Retos un nopietnos gadījumos pēc ārsta ieteikuma var lietot muskuļu relaksantus vai izmantot citus ārstēšanas veidus. Smagu spazmu, piemēram, blefarospazma gadījumā, var būt nepieciešamas botulīna toksīna injekcijas, un ārstēšana jāveic ārsta uzraudzībā.
Atcerieties, ja Jums ir ilgstošas, spēcīgas vai neparasti atkārtotas muskuļu saraušanās acīs, savlaicīga speciālista palīdzība var novērst nopietnākas acu problēmas nākotnē. Neaizmirstiet rūpēties par savu acu veselību.
Biežāk uzdotie jautājumi
1. Kāpēc rodas acu plakstiņa raustīšanās?
Parasti acu plakstiņa raustīšanās galvenie cēloņi ir nogurums, bezmiegs, stress, kofeīna lietošana vai acu kairinājums. Retos gadījumos to var izraisīt arī acu vai neiroloģiskas slimības.
2. Vai acu plakstiņa raustīšanās ir kaitīga?
Lielākā daļa acu plakstiņa raustīšanās gadījumu ir nekaitīgi un pāriet īsā laikā. Tomēr, ja tā ilgst neparasti ilgi vai ir saistīta ar citiem nopietniem simptomiem, noteikti jāvēršas pie ārsta.
3. Vai kreisās acs raustīšanās ir slikta zīme?
Nav praktiskas atšķirības starp kreisās un labās acs raustīšanos veselības ziņā. Abās acīs raustīšanās parasti rodas to pašu iemeslu dēļ.
4. Kādos gadījumos acu plakstiņa raustīšanās dēļ jādodas pie ārsta?
Ja raustīšanās ilgst ilgāk par trim nedēļām, pilnībā aizver aci, ir kopā ar sāpēm, pietūkumu vai redzes zudumu, vai arī, ja sejas citos muskuļos sākas neapzinātas kustības, jāvēršas pie speciālista.
5. Kā samazināt acu plakstiņa raustīšanos?
Pietiekams miegs, stresa mazināšana, kofeīna lietošanas samazināšana, bieži pārtraukumi, skatoties ekrānā, un rūpes par acu higiēnu ir noderīgas.
6. Vai acu plakstiņa raustīšanās ir lipīga?
Nē, acu plakstiņa raustīšanās nav lipīga slimība.
7. Vai acu plakstiņa raustīšanās var kļūt pastāvīga?
Lielākā daļa acu plakstiņa raustīšanās gadījumu ir pārejoši. Ja nav nopietnas pamatsaslimšanas, pastāvīga raustīšanās nav gaidāma.
8. Kādi pilieni tiek lietoti acu plakstiņa raustīšanās gadījumā?
Pēc ārsta ieteikuma var lietot atbilstošus acu pilienus alerģijas, sausuma vai infekcijas gadījumā.
9. Vai acu berzēšana pastiprina raustīšanos?
Jā, bieža acu spiešana vai berzēšana var izraisīt kairinājumu un veicināt raustīšanos.
10. Vai acu plakstiņa raustīšanās gadījumā jāizmanto augu vai alternatīvā ārstēšana?
Bez veselības aprūpes speciālistu ieteikuma alternatīvas ārstēšanas metodes nav ieteicamas. Acu sūdzību gadījumā vispirms nepieciešama ārsta apskate.
11. Ko darīt, ja acu plakstiņa raustīšanās pavada galvassāpes?
Ja sūdzības ir kopā un ilgstošas, var būt nepieciešama neiroloģiska izvērtēšana, noteikti jāvēršas pie ārsta.
12. Vai acu plakstiņa raustīšanās bērniem ir bīstama?
Arī bērniem tā parasti ir pārejoša. Tomēr, ja tā bieži atkārtojas vai ir papildu sūdzības, jāvēršas pie bērnu ārsta vai acu ārsta.
Atsauces
Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization – WHO)
Amerikas Oftalmoloģijas akadēmija (American Academy of Ophthalmology – AAO)
Mayo Clinic: Acu raustīšanās
Nacionālais Acu institūts – Acu veselības informatīvie resursi
Cleveland Clinic: Acu raustīšanās (Myokymia un Blefarospazma)