Zināšanas ikvienam, jebkurā vietā

Roku nejutīgums var parādīties tikai vienā rokā vai reizēm abās rokās vienlaikus. Šī situācija var atšķirties atkarībā no cilvēka – dažkārt tā ir pastāvīga, citreiz rodas tikai noteiktu kustību laikā vai miera stāvoklī. Nejūtīguma sajūta bieži tiek uztverta kā tirpšana, dedzināšana vai elektrizēšanās, un tās parādīšanās ikdienas aktivitāšu laikā var būtiski samazināt cilvēka dzīves kvalitāti. Ja nejūtīguma sūdzības sasniedz nopietnu līmeni, var kļūt neiespējami veikt ikdienas darbus.

Ko nozīmē nejūtīgums rokā?

Nejutīguma sajūta rokā ir bieži sastopama parādība. Nejūtīgums dažkārt aptver visu roku, citreiz ir ierobežots tikai plaukstā, plaukstas virspusē, pirkstu galos vai dažos pirkstos. Roku nejutīguma cēlonis var būt dažādi faktori; tam var pievienoties arī nejūtība, dedzināšana un nieze. Viens no biežākajiem iemesliem ir nervu saspiešana plaukstā vai elkonī. Papildus tam, muskuļu spazmas, kakla trūce, multiplā skleroze, smadzeņu asinsvadu slimības, vairogdziedzera hormonu traucējumi, nervu audzēji, ulnārais rievas sindroms, diabēta izraisīti nervu bojājumi, B12 vitamīna deficīts, alkohola lietošana, asinsrites traucējumi, sirds slimības un perifēro asinsvadu slimības var izraisīt nejūtīgumu rokā. Tomēr praksē visbiežāk sastopamais iemesls ir karpālā kanāla sindroms, kas rodas medianā nerva saspiešanas rezultātā.

Kāpēc rodas nejūtīgums rokās?

Atkārtotas rokas un plaukstas kustības laika gaitā var izraisīt audu sabiezēšanu, pa kuriem iet nervi, un palielināt spiedienu šajā apvidū. Nejūtīguma sūdzības parasti sākas ar vieglu tirpšanu un laika gaitā kļūst izteiktākas. Īpaši naktīs sākušās sūdzības var progresēt līdz līmenim, kas traucē miegu, un, ja tās netiek ārstētas, var izraisīt pastāvīgus nervu bojājumus.

Elkoņa nervu saspiešana parasti novērojama cilvēkiem, kuri ilgi balsta elkoni uz galda. Nejūtīgums sākas mazajā un zeltneša pirkstā un var progresēt. Ja savlaicīgi netiek veikta iejaukšanās, var attīstīties rokas vājums un muskuļu zudums.

Galvenie roku nejūtīguma cēloņi ir šādi:

• Karpālā kanāla sindroms, kas rodas medianā nerva saspiešanas dēļ plaukstas locītavā atkārtotu kustību rezultātā (piemēram, adīšana, tīrīšana, bieža peles un tastatūras lietošana)

• Pronator teres sindroms (medianā nerva saspiešana zem elkoņa)

• Ulnārā nerva saspiešana plaukstas locītavā vai elkonī (Guyon kanāla vai kubitālā kanāla sindroms)

• Radiālā nerva saspiešana (zināma arī kā "sestdienas nakts paralīze" vai "karājoša roka")

• Mugurkaula un centrālās nervu sistēmas slimības, piemēram, kakla trūce

Ko var liecināt nejūtīgums kreisajā rokā?

Kreisās rokas nejūtīgums visbiežāk rodas nervu saspiešanas rezultātā, taču locītavu traumas var izraisīt līdzīgas sūdzības. Tāpat kreisās rokas nejūtīgums var būt arī sirds izcelsmes traucējumu pazīme. Ja kreisās rokas nejūtīgumam pievienojas arī sāpes rokā, tas var būt saistīts ar "stenokardiju", kas rodas, kad sirds muskulim netiek piegādāts pietiekami daudz skābekļa. Tā ir nopietna situācija, kuru nedrīkst ignorēt. Tomēr nejūtīgums kreisajā rokā ne vienmēr norāda uz sirds slimību – var būt arī daudzi citi iemesli.

Nejutīgums labajā rokā un iespējamie cēloņi

Labās rokas nejūtīgums visbiežāk rodas karpālā kanāla sindroma dēļ. Papildus tam, nervu traucējumi, kas saistīti ar muguras smadzenēm vai smadzenēm, lūzumi, plaisas un pēkšņas traumas rokā vai apakšdelmā var izraisīt nejūtīgumu. Tāpat arī diabēta izraisīti nervu bojājumi un vitamīnu trūkums ir starp nejūtīguma cēloņiem. Visbiežākais nejūtīguma iemesls vienā vai abās rokās joprojām ir nervu saspiešana.

Karpālā kanāla sindroms: biežs iemesls

Visbiežākais nejūtīguma cēlonis rokās un pirkstos ir karpālā kanāla sindroms. Nervi, kas nāk no apakšdelma, iet cauri šauram kanālam plaukstas locītavā, ko sauc par "karpālo kanālu". Ja medianais nervs šajā vietā tiek saspiests dažādu iemeslu dēļ, attīstās karpālā kanāla sindroms. Medianais nervs ir atbildīgs par īkšķa, rādītājpirksta, vidējā un zeltneša pirksta sajūtu, kā arī kontrolē dažus īkšķa muskuļus.

Karpālā kanāla sindroma agrīnā stadijā simptomi var nebūt izteikti; tomēr nervu vadīšanas testos var konstatēt palēninājumu. Vēlākajos posmos naktīs, īpaši īkšķī un blakus pirkstos, nejūtīgums, sāpes un dedzināšanas sajūta kļūst izteiktāka. Ja netiek ārstēts, var rasties pastāvīgi nervu bojājumi un muskuļu zudums. Diagnozi nosaka neirologs, veicot izmeklēšanu un elektrofizioloģiskos testus (EMG). Ārstēšanas metodes ietver medikamentus, fizikālo terapiju vai ķirurģisku iejaukšanos atkarībā no simptomu smaguma.

Kas ir Guyon kanāla sindroms?

Guyon kanāla sindroms rodas, kad ulnārais nervs tiek saspiests nelielā kanālā plaukstas locītavas plaukstas pusē. Šī situācija izraisa sāpes, nejūtīgumu un sajūtas zudumu, īpaši zeltneša un mazajā pirkstā. Smagākos gadījumos var attīstīties muskuļu atrofija un spēka zudums rokā. Diagnozei tiek veikta fiziska apskate un EMG izvērtējums. Ārstēšana vieglos gadījumos parasti ietver fizikālo terapiju un dzīvesveida izmaiņas, bet progresējušos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Kā rodas kubitālā kanāla sindroms?

Kubitālā kanāla sindroms attīstās ulnārā nerva saspiešanas rezultātā elkoņa līmenī un ir otra biežākā nervu saspiešanas iemesls pēc karpālā kanāla sindroma. Simptomi visbiežāk izpaužas kā nejūtīgums, sāpes un sajūtas zudums zeltneša un mazajā pirkstā. Laika gaitā var attīstīties muskuļu vājums, atrofija un rokas deformācijas. Diagnozei izmanto fizisku apskati un EMG. Ārstēšana atkarīga no slimības stadijas un var ietvert fizikālo terapiju vai ķirurģisku iejaukšanos.

Kā novērst nejūtīgumu rokās?

Roku nejūtīguma ārstēšana vispirms ir atkarīga no precīzas pamatcēloņa noteikšanas. Pēc tādiem faktoriem kā nervu saspiešana, vitamīnu trūkums, diabēts vai asinsrites traucējumi noteikšanas tiek izvēlēta atbilstoša ārstēšanas pieeja. Agrīnā stadijā tiek izmantota medicīniskā ārstēšana un dzīvesveida izmaiņas, progresējušos gadījumos – fizikālā terapija vai ķirurģiska iejaukšanās. Regulāras ārsta pārbaudes ir ļoti svarīgas, lai novērstu sūdzību atkārtošanos un progresēšanu.

Biežāk uzdotie jautājumi

1. Kāpēc rodas rokas nejūtīgums?

Roku nejūtīgums parasti rodas nervu saspiešanas, kakla un mugurkaula problēmu, vitamīnu trūkuma, diabēta, asinsrites traucējumu vai muskuļu un locītavu traumu rezultātā.

2. Vai nejūtīgums manā rokā ir bīstams?

Daži cēloņi var būt vienkārši un pārejoši, taču, ja nejūtīgums ir pastāvīgs un tam pievienojas citas sūdzības, pamatā var būt nopietna problēma. Tāpēc ilgstoša vai smaga nejūtīguma gadījumā noteikti jākonsultējas ar veselības aprūpes speciālistu.

3. Ko nozīmē, ja nejūtīgums ir tikai kreisajā rokā?

Kreisās rokas nejūtīgums visbiežāk saistīts ar nervu saspiešanu. Tomēr, ja tam pievienojas sāpes krūtīs, sāpes, kas izplatās uz kreiso roku, vai elpas trūkums, nekavējoties jāvēršas medicīnas iestādē, jo tas var liecināt par nopietnām slimībām, piemēram, sirdslēkmi.

4. Kas ir karpālā kanāla sindroms un kā to ārstē?

Karpālā kanāla sindroms ir stāvoklis, kas rodas medianā nerva saspiešanas dēļ plaukstas locītavā. Agrīnā stadijā ārstēšana ietver atpūtu, ortozes lietošanu un medikamentus; progresējušos gadījumos tiek izmantota fizikālā terapija vai ķirurģiska iejaukšanās.

5. Pie kā noved Guyon kanāla sindroms?

Šis sindroms, kas rodas ulnārā nerva saspiešanas dēļ plaukstas locītavā, izraisa sāpes, nejūtīgumu, sajūtas zudumu, īpaši mazajā un zeltneša pirkstā, un progresējot – muskuļu zudumu.

6. Kā pāriet rokas nejūtīgums?

Ārstēšana atkarīga no cēloņa. Nervu saspiešanas gadījumā tiek ieteikta atpūta, pareiza pozicionēšana un, ja nepieciešams, ķirurģiska ārstēšana. Metaboliskiem vai vitamīnu trūkuma gadījumiem jānovērš attiecīgie deficīti.

7. Vai rokas nejūtīgums var būt citu slimību simptoms?

Jā, daudzas slimības, piemēram, diabēts, vairogdziedzera slimības, vitamīnu trūkums, asinsvadu vai sirds slimības, var izpausties ar rokas nejūtīgumu.

8. Kādos gadījumos jāvēršas pie ārsta?

Ja nejūtīgums ir smags, parādās pēkšņi vai tam pievienojas vājums, runas traucējumi, reibonis, redzes zudums, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

9. Vai cilvēkiem, kuri ilgi strādā pie galda, bieži novērojams rokas nejūtīgums?

Jā, atkārtotu kustību vai ilgstošas nepareizas pozas dēļ var attīstīties karpālā kanāla vai elkoņa nerva saspiedumi.

10. Ko var darīt mājās roku tirpšanas gadījumā?

Pagaidu un vieglas tirpšanas gadījumā var būt noderīgi atpūtināt roku un plaukstas locītavu, mainīt pozīciju un veikt roku vingrinājumus. Tomēr, ja sūdzības saglabājas, jāmeklē medicīniska palīdzība.

Atsauces

• Pasaules Veselības organizācija (PVO) – Neirologiski traucējumi: sabiedrības veselības izaicinājumi

• Amerikas Neirologu akadēmija – Perifērās neiropātijas un ieslodzījuma sindromu vadlīnijas

• Amerikas Ortopēdisko ķirurgu akadēmija (AAOS) – Karpālā kanāla sindroma pārskats

• Nacionālais Neirologisko traucējumu un insulta institūts (NINDS) – Karpālā kanāla sindroma informācijas lapa

• Amerikas Diabēta asociācija – Diabētiskās neiropātijas pārskats

Reibonis ir izplatīta sūdzība, kas izraisa sajūtu, ka cilvēks pats griežas vai apkārtne kustas, kā arī līdzsvara zudumu, apdullumu un grūtības piecelties kājās. Tā kā šis stāvoklis var rasties dažādu iemeslu dēļ, efektīvai ārstēšanai vispirms ir precīzi jānosaka pamatcēlonis. Jo tikai simptomu novēršana nevar novērst problēmas atkārtošanos.

Kādi faktori var izraisīt reiboni?

Smagi vai atkārtoti reiboņi var būtiski ietekmēt cilvēka ikdienas dzīvi un drošību. Reibonis parasti var rasties straujas kustības, pēkšņu pozīcijas maiņu vai intensīvas fiziskas slodzes rezultātā. Lielākoties cilvēki paši var saprast, kādos apstākļos reibonis tiek izraisīts; tomēr dažos gadījumos patieso pamatcēloni var noteikt tikai medicīniskā izvērtēšanā.

Galvenie reiboņa cēloņi ir šādi:

Vertigo

Vertigo izraisa ilūziju, ka apkārtne kustas vai priekšmeti liecas un izliecas. Šis stāvoklis parasti rodas, kad tiek ietekmētas iekšējās auss struktūras, kas nodrošina līdzsvaru.

• Labdabīgs paroksizmāls pozicionālais vertigo (BPPV): rodas, kad iekšējās auss līdzsvara kanālos uzkrājas kalcija karbonāta daļiņas. Šie kanāli sniedz smadzenēm informāciju par ķermeņa pozīciju, un aizsprostojumu gadījumā signāli tiek traucēti. Rezultātā smadzenes veido nepareizu pozīcijas uztveri.

• Menjēra slimība: šī slimība, kas parasti saistīta ar šķidruma uzkrāšanos iekšējā ausī, raksturojas ar pēkšņiem vertigo lēkmēm, kā arī ausu zvana sajūtu un dzirdes zudumu.

• Labirintīts: šis stāvoklis, kas bieži rodas pēc vīrusu infekcijām un izpaužas ar iekšējās auss iekaisumu, var izraisīt reiboni un dažkārt arī pastāvīgus dzirdes bojājumus.

• Vestibulārais neirīts: tas ir iekšējās auss vestibulokohleārā nerva iekaisums, kas pārraida informāciju uz smadzenēm. Var parādīties pēkšņs, smags vertigo, līdzsvara zudums un slikta dūša.

Kustību slimība (transporta slimība)

Atkārtotas kustības, kas tiek pārnestas uz ķermeni, piemēram, lidmašīnā, autobusā vai kuģī, var ietekmēt līdzsvara centrus un izraisīt reiboni, nelabumu un vemšanu. Īpaši grūtniecība un dažu medikamentu lietošana var palielināt kustību jutību. Lielākajai daļai cilvēku sūdzības ātri samazinās pēc izkāpšanas no transportlīdzekļa.

Migrēna

Migrēnas lēkmes ir neiroloģisks stāvoklis, kas papildus galvassāpēm var izpausties arī ar reiboni. Īpaši migrēnas auras laikā var novērot tādus simptomus kā reibonis, redzes un runas izmaiņas. Cilvēki ar migrēnu bieži var pamanīt dažas brīdinošas pazīmes pirms lēkmju sākuma.

Zems asinsspiediens (hipotensija)

Pēkšņa pozīcijas maiņa vai nepietiekama šķidruma uzņemšana var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos, kas var rezultēties ar reiboni. Daži medikamenti, piemēram, diurētiķi, beta blokatori, antidepresanti, var arī pārmērīgi pazemināt asinsspiedienu. Turklāt grūtniecība, smags asins zudums, šķidruma zudums vai smagas alerģiskas reakcijas var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos.

Sirds un asinsvadu problēmas

Sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja vai asinsvadu nosprostojums var samazināt asins plūsmu uz smadzenēm un izraisīt reiboni. Šādā gadījumā var būt arī citi simptomi, piemēram, sāpes krūtīs, elpas trūkums, sirdsklauves, tūska.

Dzelzs deficīta anēmija

Dzelzs līmeņa samazināšanās asinīs samazina hemoglobīna ražošanu un traucē skābekļa transportu. Var rasties nogurums, elpas trūkums, sirdsklauves, bālums un reibonis. Ārstēšana ietver uztura atbalstu un, ja nepieciešams, medikamentus vai asins pārliešanu.

Zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija)

Izlaižot ēdienreizes, pārmērīgi lietojot alkoholu, insulīna vai dažu medikamentu ietekmē var pazemināties cukura līmenis asinīs. Hipoglikēmijas izraisīts reibonis parasti attīstās pēkšņi; tam var pievienoties izsalkums, nespēks, svīšana.

Autoimūna iekšējās auss slimība

Attīstās, kad imūnsistēma kļūdaini uzbrūk iekšējās auss audiem. Ausu zvana sajūta, dzirdes zudums un reibonis ir bieži sastopami simptomi.

Stress un trauksme

Hroniska stresa periodos vai trauksmes lēkmju laikā organismā izdalītie hormoni var sašaurināt asinsvadus, paātrināt sirdsdarbību un tādējādi izraisīt reiboni. Var būt arī miega traucējumi, svīšana, muskuļu sasprindzinājums, kuņģa sūdzības.

Uzmanība steidzamiem simptomiem reiboņa gadījumā

Dažos gadījumos reibonis var liecināt par nopietnu pamatslimību. Ja reibonim pievienojas viens vai vairāki no šiem simptomiem, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība:

• Pēkšņs redzes zudums vai dubulta redze,

• Smagas galvassāpes,

• Vājums vai tirpšana rokās vai kājās,

• Sāpes krūtīs,

• Apziņas apduļķošanās vai zudums,

• Augsta temperatūra,

• Nekontrolēta vemšana.

Reiboņa cēloņu izpratne: kādos apstākļos tas rodas?

Reiboņa pamatā dažkārt var būt salīdzinoši vienkārši, bet dažkārt arī sarežģītāki medicīniski iemesli. Iekšējās auss slimības, migrēna, stress, anēmija, zems asinsspiediens, cukura līmeņa svārstības asinīs, daži neiroloģiski vai sirds un asinsvadu traucējumi ir tipiski cēloņi. Turklāt dažādu medikamentu blakusparādības var izraisīt reiboni.

Ko var darīt, lai mazinātu reiboni?

Reiboņa pārvaldībā galvenā pieeja ir pamatcēloņa noteikšana un atbilstošas ārstēšanas piemērošana. Īpaši, ja sūdzības ir smagas vai atkārtojas, noteikti nepieciešams ārsta izvērtējums. Daži pasākumi, ko var veikt mājās, ir šādi:

• Palieliniet ūdens patēriņu, lai organisms neciestu no šķidruma trūkuma.

• Pozīciju mainiet lēnām.

• Fokusējieties uz vienu punktu, turot galvu nekustīgi, un nepieciešamības gadījumā aizveriet acis.

• Ēdiet sabalansēti un centieties neizlaist ēdienreizes.

• Izvairieties no pārmērīgas sāls lietošanas.

• Cenšaties samazināt stresu.

• Ja nepieciešams, lietojiet medikamentus pēc veselības aprūpes speciālista ieteikuma.

Ko darīt bieži atkārtojoša un nepārejoša reiboņa gadījumā?

Pastāvīgs vai atkārtots reibonis dažkārt var liecināt par nopietnāku pamatslimību. Šādos ilgstošos gadījumos jāizmeklē iekšējās auss traucējumi, nervu sistēmas slimības, migrēna vai vielmaiņas traucējumi. Diagnozei un ārstēšanai noteikti jāmeklē medicīniska palīdzība.

Reibonis guļot vai mainot pozīciju

Biežākais reiboņa cēlonis guļus stāvoklī ir labdabīgs paroksizmāls pozicionālais vertigo (BPPV), kas saistīts ar līdzsvara kristālu pārvietošanos iekšējā ausī. Šāda veida reibonis parasti tiek izraisīts ar galvas kustībām. Tomēr līdzīgas sūdzības var radīt arī tādas infekcijas kā labirintīts vai vestibulārais neirīts, zems asinsspiediens, anēmija, šķidruma trūkums, kā arī stress un trauksme. Retāk reiboni guļot var izraisīt migrēna vai nopietnas neiroloģiskas un sirds-asinsvadu slimības.

Reibonis bērniem: kam jāpievērš uzmanība?

Bērniem reibonis var rasties iekšējās auss infekciju, migrēnas, straujas augšanas periodu, līdzsvara traucējumu un dažkārt arī sinusīta dēļ. Lai gan reti, dažas neiroloģiskas slimības var izraisīt šo sūdzību. Tāpēc, lai precīzi noteiktu reiboņa cēloni bērniem, noteikti ieteicama medicīniska pārbaude.

Kāpēc grūtniecības laikā rodas reibonis un kā ar to tikt galā?

Hormonālās izmaiņas organismā grūtniecības laikā, palielināts asins tilpums vai zems cukura līmenis asinīs var izraisīt reiboņa parādīšanos. Īpaši progesterona hormona pieaugums veicina šo stāvokli. Ja grūtniecēm rodas reibonis, ieteicams atpūsties, palielināt šķidruma uzņemšanu un piecelties lēnām. Tomēr ilgstoša vai ar citiem simptomiem saistīta reiboņa gadījumā jāvēršas pie ārsta.

Pie kādiem speciālistiem jāvēršas?

Ja reibonis nepāriet, ir smags vai nav skaidrs tā cēlonis, vispirms jāvēršas pie ausu, kakla un deguna (LOR), neirologa vai internista. Dažkārt nepieciešama padziļināta izmeklēšana multidisciplināras komandas ietvaros.

Biežāk uzdotie jautājumi

1. Kādi ir simptomi, kuru gadījumā reiboņa laikā nekavējoties jāvēršas neatliekamajā palīdzībā?

Ja reibonim pievienojas pēkšņs redzes zudums, smagas galvassāpes, runas vai apziņas traucējumi, roku vai kāju tirpšana, sāpes krūtīs, augsta temperatūra vai vemšana, nekavējoties jāvēršas medicīnas iestādē.

2. Kādi ir visbiežākie reiboņa cēloņi?

Visbiežākie cēloņi ir iekšējās auss slimības (vertigo), asinsspiediena svārstības, migrēna, mazasinība, stress un dažu zāļu blakusparādības.

3. Ko var darīt mājās, lai uzreiz mazinātu reiboni?

Var palīdzēt apsēsties drošā vietā, noturēt galvu nekustīgi, ja iespējams, aizvērt acis un dziļi elpot. Tomēr, ja simptomi ir smagi vai atkārtojas, noteikti jāvēršas pie speciālista.

4. Kuras slimības var izraisīt reiboni?

Iekšējās auss slimības, sirds-asinsvadu un neiroloģiski traucējumi, diabēts, mazasinība (anēmija), migrēna, vairogdziedzera darbības traucējumi un psiholoģiskas problēmas var būt reiboņa pamatā.

5. Kā tiek plānota reiboņa ārstēšana?

Ārstēšanas pamatā ir pamatcēloņa noteikšana un atbilstoša plāna izstrāde. Vajadzības gadījumā var tikt pielietota medikamentoza terapija, fizikālā terapija, uztura pielāgošana vai dzīvesveida izmaiņas.

6. Vai reibonis bērniem ir bīstams?

Lielākā daļa reiboņa cēloņu bērniem ir vienkārši un pārejoši, taču īpaši atkārtotu vai ar citiem simptomiem saistītu reiboņu gadījumā noteikti jākonsultējas ar ārstu.

7. Kādas metodes palīdz pret reiboni grūtniecības laikā?

Ieteicams palielināt šķidruma uzņemšanu, ēst bieži, bet mazās porcijās, kustēties lēni un pietiekami atpūsties. Smaga vai ilgstoša reiboņa gadījumā nepieciešama ārsta uzraudzība.

8. Kuras zāles var izraisīt reiboni?

Dažas asinsspiediena zāles, antidepresanti, diurētiķi un daži antibiotiskie līdzekļi var izraisīt reiboni. Ja jums ir aizdomas par lietoto zāļu ietekmi, konsultējieties ar ārstu.

9. Vai reibonis un ģībonis ir viens un tas pats?

Reibonis ne vienmēr izraisa ģīboni. Taču, ja reibonim pievienojas smags nespēks, samaņas zudums vai krišana, tas var liecināt par nopietnu iemeslu, tāpēc nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana.

10. Vai pastāv atšķirība starp reiboni un vertigo?

Jā. Reibonis apzīmē vispārēju apdulluma un līdzsvara traucējumu sajūtu. Vertigo ir īpašs reiboņa veids, kad dominē apkārtējās vides vai paša cilvēka griešanās sajūta.

11. Vai reibonis var būt psiholoģisks?

Jā, ilgstošs un intensīvs stress vai trauksme var būt psiholoģisks reiboņa cēlonis.

12. Kam jāpievērš uzmanība, lai novērstu reiboni?

Jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, jāēd regulāri un sabalansēti, jāizvairās no pēkšņām galvas kustībām, jāpievērš uzmanība stresa vadībai un jākontrolē hroniskas slimības.

Atsauces

• Pasaules Veselības organizācija (WHO), Vestibulārie traucējumi: https://www.who.int/

• ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC), Reibonis un vertigo: https://www.cdc.gov/

• Amerikas Otolaringoloģijas akadēmija – Galvas un kakla ķirurģija (AAO-HNS), Klīniskās prakses vadlīnijas par labdabīgu paroksizmālu pozicionālo vertigo.

• Amerikas Sirds asociācija (AHA), Reibonis, vertigo un līdzsvara traucējumi.

• Mayo Clinic, Reibonis: cēloņi un profilakse.

• Neurology (recenzēts žurnāls), Vertigo un reibonis: prakses vadlīniju atjauninājums.

Cigori kafija ir augu izcelsmes dzēriens, kas jau daudzus gadus tiek izvēlēts kā alternatīva kafijai dažādos pasaules reģionos, īpaši Indijā un Francijā. Tā izceļas ar to, ka dabiski nesatur kofeīnu, un ir pievilcīga izvēle tiem, kas meklē dzērienu ar zemāku kofeīna saturu. Tomēr jāņem vērā, ka tā var nebūt piemērota visiem un dažiem cilvēkiem var izraisīt blakusparādības.

Kas ir cigori kafija?

Cigori (Cichorium intybus) ir daudzgadīgs augs ar cietu un matainu stumbru, pieder pie kurvjziežu dzimtas un tam ir violeti ziedi. Vislabāk pazīstamā daļa ir sakne. Šīs saknes tiek apstrādātas, grauzdētas, samaltas un uzlētas, pārvēršot tās dzērienā, kas līdzinās klasiskajai kafijai. Atšķirībā no klasiskās kafijas, tai ir viegli riekstaina, zemes aromāts. Cigori kafiju var pagatavot gan tīrā veidā, gan sajaukt ar citiem kafijas veidiem.

Cigori kafijas izcelsme un vēsture

Lai gan cigori kafijas precīzs izcelsmes datums nav zināms, tiek uzskatīts, ka tā ieguva popularitāti 19. gadsimtā Francijā, kad kafijas trūkuma laikā tika meklētas alternatīvas. Cilvēki pievienoja cigori sakni maisījumam, lai kafijas pupiņas pietiktu ilgākam laikam. Vēlāk tā kļuva izplatīta īpaši Ņūorleānas reģionā Amerikas pilsoņu kara laikā. Mūsdienās dažādās pasaules daļās to joprojām lieto kā alternatīvu kafijai vai sajauc ar kafiju. Īpaši bieži to izmanto maisījumos, lai samazinātu kofeīna daudzumu.

Cigori kafijas iespējamie ieguvumi veselībai

Cigori sakne, pateicoties tajā esošajām šķiedrvielām un augu savienojumiem, var sniegt dažādus potenciālus ieguvumus veselībai. Tomēr šie ieguvumi var atšķirties atkarībā no cilvēka un patērētā daudzuma.

Dabiski bezkofeīna izvēle

Cigori sakne dabiski nesatur kofeīnu. Tāpēc tā ir piemērota tiem, kas nevēlas atteikties no kafijas baudīšanas, bet vēlas ierobežot kofeīna patēriņu. Ir zināms, ka pārmērīgs kofeīna patēriņš var izraisīt sirdsklauves, nemieru, bezmiegu, trauksmi un kuņģa darbības traucējumus. Savukārt cigori kafija var būt droša alternatīva tiem, kam ir jutība pret kofeīnu vai grūtniecības laikā, kad kofeīna uzņemšana ir jāierobežo. To var lietot tīrā veidā vai sajaukt ar kafiju, lai pielāgotu vēlamo kofeīna daudzumu.

Ietekme uz cukura līmeni asinīs un insulīna rezistenci

Viens no ievērojamākajiem cigori saknes komponentiem ir inulīns – dabiska šķiedrviela. Inulīns ir prebiotiska šķiedra, ko organisms nespēj sagremot, un ir zināms ar pozitīvu ietekmi uz cukura līmeņa regulēšanu asinīs. Daži pētījumi liecina, ka cigori saknes vai inulīna lietošana var palīdzēt samazināt insulīna rezistenci un labāk līdzsvarot cukura līmeni asinīs. Tomēr nepieciešami papildu zinātniski pētījumi, lai tieši saistītu šīs ietekmes ar cigori kafijas lietošanu. Esošā informācija norāda, ka, lietojot mēreni un izvairoties no pārmērīgas lietošanas, tā var palīdzēt līdzsvarot cukura līmeni asinīs.

Iekaisuma mazināšanas īpašības

Iekaisums jeb organisma imūnā atbilde, kļūstot hronisks, var būt saistīts ar diabētu, sirds slimībām un dažiem vēža veidiem. Daži pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka cigori saknei var būt pretiekaisuma (iekaisumu mazinoša) iedarbība. Tomēr cilvēkiem veikto pētījumu šajā jomā joprojām ir maz. Tāpēc cigori kafijas hronisku iekaisumu novērsošā vai ārstējošā iedarbība nav pilnībā pierādīta; nepieciešami papildu pētījumi.

Gremošanas veselības atbalsts

Cigori sakne, pateicoties prebiotiskajām īpašībām, var pozitīvi ietekmēt zarnu veselību. Tajā esošais inulīns veicina labvēlīgo zarnu baktēriju attīstību. Zinātniskie pētījumi liecina, ka inulīns var palīdzēt bagātināt zarnu mikrobiotu, regulēt gremošanas sistēmu un mazināt tādas problēmas kā aizcietējums. Šajā ziņā cigori kafija, lietojot to regulāri un atbilstošā daudzumā, var būt viens no dzērieniem, kas atbalsta gremošanas veselību.

Kā pagatavot cigori kafiju?

Cigori kafiju parasti gatavo no kaltētām un grauzdētām cigori saknēm, tās samaļot. Pagatavošanai var izmantot dažādas metodes: filtrkafijas automātus, franču presi vai vienkāršas filtra paciņas. Lai pagatavotu, samalto cigori sakni (parasti 1-2 ēdamkarotes uz 1 glāzi ūdens) ievieto kafijas filtrā. Pievieno ūdeni ar temperatūru ap 90-95°C un ļauj ievilkties 3-5 minūtes. Iegūto dzērienu var pasniegt tīrā veidā vai pēc vēlēšanās pievienot pienu un garšvielas.

Biežāk uzdotie jautājumi

1. Kādi ir cigori kafijas ieguvumi?

Cigori kafija ir dabiski bezkofeīna un satur prebiotisko inulīnu, tādējādi var atbalstīt gremošanas veselību. Daži pētījumi liecina, ka tā var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs un mazināt iekaisumu. Tomēr šīs ietekmes var atšķirties individuāli un nepieciešami papildu pētījumi.

2. Kāda ir cigori kafijas garša?

Cigori kafijai ir nedaudz vieglāks, zemes un viegli riekstains aromāts nekā klasiskajai kafijai. Dažiem cilvēkiem tās garša var šķist nedaudz rūgta.

3. Vai cigori kafija ir pilnībā bezkofeīna?

Jā, cigori sakne dabiski nesatur kofeīnu. Tomēr, ja to sajauc ar citiem kafijas veidiem, maisījumā var būt neliels daudzums kofeīna.

4. Kam nevajadzētu lietot cigori kafiju?

Īpaši tiem, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, kurvjziežu dzimtas vai līdzīgiem augiem, grūtniecēm vai sievietēm zīdīšanas periodā, kā arī cilvēkiem ar nopietnām hroniskām slimībām vai īpašiem veselības stāvokļiem, pirms lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu.

5. Vai cigori kafija pazemina cukura līmeni asinīs?

Daži nelieli pētījumi liecina, ka cigori saturētā inulīna šķiedra var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs. Tomēr, lai izdarītu galīgus secinājumus, nepieciešami plašāki pētījumi.

6. Cik daudz cigori kafijas dienā ir droši lietot?

Pieaugušajiem parasti tiek uzskatīts, ka 1-2 tases dienā ir droši, taču, kā ar jebkuru augu izcelsmes produktu, ir svarīgi lietot mēreni un sekot līdzi organisma reakcijai.

7. Kādas ir cigori kafijas blakusparādības?

Pārmērīga lietošana var izraisīt gremošanas traucējumus, vēdera uzpūšanos un reti – alerģiju. Dažiem cilvēkiem var rasties ādas jutīgums, sāpes vēderā vai caureja.

8. Vai cigori kafiju drīkst lietot grūtniecības laikā?

Pirms jebkura augu izcelsmes produkta regulāras lietošanas grūtniecības vai zīdīšanas laikā noteikti jākonsultējas ar ārstu.

9. Vai cigori kafija palīdz zaudēt svaru?

Cigori kafijai ir zems kaloriju saturs, un inulīna šķiedra var veicināt sāta sajūtu; tomēr nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, ka tā tieši veicina svara zudumu.

10. Vai cigori kafiju var viegli pagatavot mājās?

Jā, izmantojot gatavu maltu cigori sakni, mājās to var viegli pagatavot ar franču presi, filtrkafijas automātu vai ar karstu ūdeni un filtru.

11. Vai cigori kafija ir labvēlīga zarnām?

Cigori saknē esošā inulīna šķiedra var atbalstīt labvēlīgās baktērijas zarnās un pozitīvi ietekmēt gremošanas veselību. Tā var būt noderīga arī cilvēkiem ar aizcietējuma problēmām.

Atsauces

• Pasaules Veselības organizācija (PVO): Ziņojumi par augu izcelsmes uzturu un funkcionālajiem pārtikas produktiem

• Nacionālais papildterapijas un integratīvās veselības centrs (NCCIH): Cigori un tā lietojums

• “Cigori inulīna un oligofruktozes prebiotiskā iedarbība”, Journal of Nutrition

• Starptautiskā pārtikas informācijas padome (IFIC): Veselīgu augu izcelsmes dzērienu ceļvedis

• ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC): Uztura šķiedrvielu ietekme uz veselību