Zināšanas ikvienam, jebkurā vietā

Kādi ir kakla sāpju cēloņi? Nomierinošas metodes un kad nepieciešama speciālista palīdzība?

Kakla sāpes ir bieži sastopama sūdzība daudzu augšējo elpceļu infekciju, īpaši saaukstēšanās un gripas gadījumā. Tās dažkārt var būt tik stipras, ka apgrūtina rīšanu, runāšanu vai elpošanu. Vairumā gadījumu kakla sāpes var kontrolēt ar vienkāršām nomierinošām metodēm, ko var pielietot mājas apstākļos. Tomēr ilgstošu, smagu vai atkārtotu kakla sāpju gadījumā var būt nepieciešama pamatslimības izmeklēšana un medicīniska iejaukšanās.

Kas ir kakla sāpes un kādos gadījumos tās rodas?

Kakla sāpes ir stāvoklis, kas izpaužas kā diskomforts kaklā, ko raksturo sāpes, dedzināšana, durstīšana vai nieze, kas pastiprinās rīšanas laikā. Tas ir viens no biežākajiem simptomiem ambulatorajās vizītēs. Visbiežāk tās ir saistītas ar infekcijām (īpaši vīrusu), apkārtējās vides faktoriem, alergēniem un kakla kairinājumu.

Kakla sāpes var ietekmēt dažādas kakla daļas:

• Mutes aizmugurē: faringīts

• Mandeļu pietūkums un apsārtums: tonsilīts (mandeļu iekaisums)

• Sūdzības balsenē: laringīts

Kādi ir biežākie kakla sāpju cēloņi?

Kakla sāpes var attīstīties dažādu iemeslu dēļ. Galvenie no tiem ir:

Vīrusu infekcijas: Saaukstēšanās, gripa, COVID-19, mononukleoze, masalas, vējbakas, cūciņas un citi vīrusi ir biežākie cēloņi.

Baktēriju infekcijas: Streptokoku baktērijas (īpaši bieži bērniem), kā arī retāk – seksuāli transmisīvās baktērijas, piemēram, gonoreja, hlamīdijas, var izraisīt kakla infekciju.

Alerģijas: Imūnās atbildes reakcija uz tādiem kairinātājiem kā putekšņi, putekļi, dzīvnieku spalvas, pelējums un pēc tam attīstīts postnazāls pilieniens var kairināt kaklu.

Vides faktori: Sauss gaiss, gaisa piesārņojums, cigarešu dūmi, ķīmiskas vielas var izraisīt kakla sausumu un jutīgumu.

Reflukss (gastroezofageālā refluksa slimība): Kuņģa skābes pacelšanās uz augšu var izraisīt dedzināšanu un sāpes kaklā.

Trauma un pārmērīga slodze: Skaļa runāšana, intensīva balss lietošana, kakla traumas var būt kakla sāpju cēlonis.

Kādi ir kakla sāpju simptomi un kam tās sastopamas biežāk?

Kakla sāpes parasti izpaužas kā:

• Sāpes, kas pastiprinās rīšanas laikā,

• Sausums, dedzināšana, nieze kaklā,

• Pietūkums un apsārtums,

• Dažkārt balss aizsmakums,

• Papildus var būt klepus, drudzis vai nespēks kā vispārēji infekcijas simptomi.

Kakla sāpes var rasties ikvienam, taču biežāk tās novēro bērniem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, smēķētājiem vai tiem, kas pakļauti piesārņotai videi.

Kādas ir mājas apstākļos izmantojamās kakla sāpju nomierinošās metodes?

Lielākajā daļā kakla sāpju gadījumu šādas metodes var palīdzēt mazināt simptomus:

• Dzert daudz ūdens un siltus šķidrumus

• Skalot kaklu ar sālsūdeni (pievienojot pusi tējkarotes sāls glāzei silta ūdens)

• Dzert siltas zāļu tējas (piemēram, kumelīšu, salvijas, ingvera, ehinācijas, altejas saknes)

• Pagatavot medus un citrona maisījumu (medu var lietot tieši vai pievienot zāļu tējai)

• Lietot mitrinātāju/palielināt telpas mitrumu

• Iespēju robežās atpūtināt balsi un kaklu, izvairīties no skaļas runāšanas

• Izvairīties no kairinošas vides (izvairīties no cigarešu dūmiem)

Dažiem augu izcelsmes līdzekļiem (piemēram, krustnagliņas, ingvers, ehinācija) var būt nomierinoša iedarbība uz kakla sāpēm; tomēr cilvēkiem ar hroniskām slimībām, grūtniecēm vai tiem, kas lieto regulāras zāles, pirms lietošanas jākonsultējas ar ārstu.

Ko izvēlēties uzturā?

Lai mazinātu kakla sāpes:

• Ieteicams lietot siltas zupas, jogurtu, biezeni, pudiņu un citus mīkstus, viegli norijamus produktus

• Jāizvairās no pikantiem, skābiem, ļoti karstiem vai aukstiem ēdieniem

• Ābolu etiķi, medu (atsevišķi vai sajauktu ar siltu ūdeni) var izmantot kā atbalsta līdzekli

Ķiploki, pateicoties dabīgajām antibakteriālajām īpašībām, dažos gadījumos var būt noderīgi, taču cilvēkiem ar jutīgu kuņģi tie jālieto piesardzīgi.

Kādas ir ārstēšanas pieejas kakla sāpju gadījumā?

Ārstēšana tiek noteikta atkarībā no pamata cēloņa:

• Vīrusu infekciju izraisītas kakla sāpes parasti pāriet pašas no sevis; antibiotikas nav efektīvas

• Baktēriju infekciju gadījumā (piemēram, streptokoku angīna) nepieciešamas ārsta izrakstītas antibiotikas, parasti 7–10 dienas

• Sāpju un drudža mazināšanai var ieteikt pretsāpju līdzekļus ar acetaminofēnu vai ibuprofēnu

• Alerģijas izraisītu kakla sāpju gadījumā var palīdzēt antihistamīni

• Refluksa izraisītu kakla sāpju gadījumā nepieciešama kuņģa skābes samazināšana un uztura korekcija

Citi simptomi, kas pavada kakla sāpes, un situācijas, kam jāpievērš uzmanība

Ilgstošas vai smagas kakla sāpes, kas pavada augsta temperatūra, apgrūtināta rīšana/elpošana, pietūkums kaklā vai sejā, asinis siekalās, stipras ausu sāpes, izsitumi mutē/uz rokām, locītavu sāpes vai neparasta siekalošanās, prasa nekavējoties vērsties pie ārsta.

Kā tiek diagnosticētas kakla sāpes?

Speciālists uzklausa jūsu sūdzības, izskata medicīnisko vēsturi un veic fizisku apskati. Ja nepieciešams, var noteikt ātrus antigēnu testus vai kakla uzsējumu, lai noteiktu infekcijas veidu.

Kakla sāpes bērniem: kam jāpievērš uzmanība?

Bērniem kakla sāpes parasti izraisa infekcijas, un lielākoties tās pāriet ar atpūtu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un piemērotu pretsāpju līdzekļu lietošanu. Tomēr aspirīna lietošana bērniem ir riskanta (Reja sindroma risks), tāpēc vienmēr jākonsultējas ar bērnu ārstu.

Ko nozīmē ilgstošas kakla sāpes?

Kakla sāpes, kas ilgst vairāk nekā nedēļu vai bieži atkārtojas, var būt saistītas ar hroniskām infekcijām, alerģijām, refluksu, audzējiem vai citiem nopietniem iemesliem. Šādā gadījumā noteikti jāvēršas pie veselības aprūpes speciālista.

Kakla sāpes un vakcīnas

Pret gripu un dažām vīrusu infekcijām izstrādātās vakcīnas ir efektīvas šo slimību profilaksē un netieši samazina kakla sāpju risku. Nav īpašas vakcīnas, kas plaši izmantota sabiedrībā, lai novērstu streptokoku infekcijas, taču vispārējā profilakse ir laba higiēna un izvairīšanās no pārpildītām vietām.

Ko var darīt ikdienā, lai novērstu kakla sāpes?

• Attīstiet roku mazgāšanas ieradumu, bieži lietojiet dezinfekcijas līdzekļus pārpildītās vietās

• Pievērsiet uzmanību personīgo mantu un virsmu higiēnai

• Ievērojiet sabalansētu uzturu un regulāri vingrojiet, lai stiprinātu imunitāti

• Nesmēķējiet un izvairieties no cigarešu dūmiem

• Neaizmirstiet par vispārējām veselības pārbaudēm

Kakla sāpju un klepus savstarpējā saistība

Kakla sāpes un klepus bieži attīstās kopā vienas augšējo elpceļu infekcijas laikā. Kakla kairinājums var izraisīt klepus refleksu. Jāatceras, ka ilgstošs vai smags klepus var liecināt par citu pamatslimību.

Biežāk uzdotie jautājumi par kakla sāpēm

1. Cik dienu laikā pāriet kakla sāpes?
Lielākā daļa kakla sāpju pāriet 5–7 dienu laikā ar mājas aprūpi un atbalstošām metodēm. Tomēr, ja simptomi ilgst vairāk nekā nedēļu vai pasliktinās, jāvēršas pie ārsta.

2. Kāpēc rīšanas laikā rodas kakla sāpes?
Infekcija, kairinājums, alerģija, reflukss vai svešķermenis kaklā var izraisīt sāpes rīšanas laikā. Lai noteiktu cēloni un piemērotu ārstēšanu, jākonsultējas ar speciālistu.

nerilir.

3. Kuri augi vai tējas ir noderīgas pret kakla sāpēm?
Kumelīte, salvija, ingvers, nātre, ehinācija, altejas sakne un līdzīgi augi var būt atbalstoši. Pirms jebkura augu izcelsmes risinājuma lietošanas ir ieteicams konsultēties ar veselības speciālistu.

4. Kādās situācijās kakla sāpju gadījumā jāvēršas pie ārsta?
Ja ir nopietnas grūtības elpot vai norīt, augsta temperatūra, kakla vai sejas pietūkums, stipras sāpes, asinis siekalās, balss aizsmakums, neparasts izsitums vai ilgstoši (vairāk nekā 1 nedēļu) simptomi, noteikti jākonsultējas ar speciālistu.

5. Ko darīt, ja bērnam ir kakla sāpes?
Bērna vecums, pamatā esošais veselības stāvoklis un papildu simptomi ir svarīgi ārsta izvērtējumam. Parasti pietiek ar atpūtu, šķidruma uzņemšanu un piemērotu pretsāpju līdzekli. Nekad nedodiet aspirīnu bez ārsta konsultācijas.

6. Kādus pārtikas produktus un dzērienus ieteicams lietot kakla sāpju gadījumā?
Jāizvēlas mīksti, silti vai remdeni, kaklu nekairinoši ēdieni (zupa, jogurts, biezenis, medus, augu tējas). Ieteicams izvairīties no asiem un skābiem produktiem.

7. Ar kādām slimībām var būt saistītas ilgstošas kakla sāpes?
Hroniska infekcija, alerģija, refluksa slimība, sinusīts, retāk audzēji vai balss saišu slimības var izraisīt ilgstošas kakla sāpes.

8. Vai kakla sāpes ir COVID-19 simptoms?
Jā, COVID-19 gadījumā kakla sāpes ir bieži sastopams simptoms; tomēr šis simptoms var būt arī citās slimībās. Šaubu gadījumā ir svarīgi vērsties pie veselības speciālista.

9. Kam jāpievērš uzmanība, ja kakla sāpes ir kopā ar klepu?
Visbiežāk tas ir saistīts ar augšējo elpceļu infekcijām. Tomēr, ja klepus ir ilgstošs, smags vai ar asinīm, nekavējoties jādodas pie ārsta.

10. Vai gripa un citas vakcīnas samazina kakla sāpes?
Gripas un dažu vīrusu infekciju vakcīnas var samazināt slimības risku un ar to saistīto kakla sāpju attīstību.

11. Vai kakla sāpju gadījumā nepieciešama medikamentu lietošana?
Atkarībā no cēloņa var lietot pretsāpju līdzekļus, dažkārt pretalerģijas zāles vai pēc ārsta ieteikuma antibiotikas. Vidēji smagos un vieglos gadījumos parasti zāles nav nepieciešamas.

12. Kāds ir pastilu un aerosolu ieguvums kakla sāpju gadījumā?
Kakla pastilas un aerosoli var lokāli atvieglot simptomus; tomēr tie neārstē pamatcēloni. Tos var lietot kā atbalsta līdzekli, bet par piemērotu lietošanu jākonsultējas ar ārstu.

13. Ko var darīt pret kakla sāpēm grūtniecības laikā?
Siltie dzērieni, medus, sālsūdens skalošana un gaisa mitrināšana telpā ir atbalstošas metodes, kas grūtniecības laikā var atvieglot stāvokli. Ja simptomi ir smagi, noteikti konsultējieties ar ārstu.

14. Kāda ir saistība starp smēķēšanu un kakla sāpēm?
Smēķēšana var kairināt kaklu, palēnināt atveseļošanos un palielināt uzņēmību pret infekcijām. Ja iespējams, ieteicams izvairīties no smēķēšanas un dūmiem.

15. Ko var liecināt vienpusējas kakla sāpes?
Vienpusējas kakla sāpes var būt saistītas ar mandeļu iekaisumu, lokālu infekciju, traumu vai retāk audzēju, šādā gadījumā svarīga ir ārsta izvērtēšana.

Avoti

• Pasaules Veselības organizācija (WHO) – "Sore Throat" informatīvā lapa

• ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) – "Sore Throat: Causes & Treatment"

• Amerikas Otolaringoloģijas akadēmija (AAO-HNSF) – Pacientu informācijas ceļveži

• Mayo Clinic – "Sore Throat" Pacientu informācija

• British Medical Journal (BMJ) – "Diagnosis and management of sore throat in primary care"

Šī lapa ir tikai informatīva; personīgu veselības problēmu gadījumā noteikti konsultējieties ar savu ārstu.

Kas ir plaušu vēzis? Kādi ir tā simptomi, cēloņi un diagnostikas metodes?

Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju nosaukums, kas attīstās, kad plaušu audu šūnas nekontrolēti vairojas. Šīs šūnas vispirms vairojas savā atrašanās vietā, veidojot masu. Laika gaitā, vēzim progresējot, tas var izplatīties uz apkārtējiem audiem un attāliem orgāniem.

Šī slimība ir viena no visbiežāk sastopamajām un nopietnas sekas izraisošajām vēža formām pasaulē. Tā kā agrīnā stadijā parasti simptomi neparādās, diagnoze bieži tiek noteikta vēlīnā slimības stadijā. Tādēļ personām ar augstu risku ir svarīgi regulāri veikt pārbaudes un piedalīties skrīninga programmās.

Vispārīga informācija par plaušu vēzi

Plaušu vēzis būtībā ir slimība, kas rodas, kad plaušu šūnas sāk nekontrolēti vairoties. Biežākie riska faktori ir smēķēšana, ilgstoša gaisa piesārņojuma iedarbība, azbesta un radona gāzes ietekme.

Galvenokārt smēķēšanas un citu riska faktoru izplatības dēļ plaušu vēzis daudzās valstīs ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Lai gan agrīni atklātu plaušu vēzi var ārstēt, bieži vien tas tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, tādēļ ārstēšanas iespējas un panākumi var būt ierobežoti.

Ar kādiem simptomiem visbiežāk izpaužas plaušu vēzis?

Plaušu vēža simptomi parasti attīstās slimības vēlīnās stadijās. Lai gan agrīnā periodā tas bieži norit bez simptomiem, laika gaitā var parādīties šādas sūdzības:

• Noturīgs un pakāpeniski pastiprinošs klepus

• Asinis krēpās

• Pastāvīga balss aizsmakums

• Rīšanas grūtības

• Samazināta apetīte un svara zudums

• Nepamatots nogurums

Tā kā šie simptomi var novērot arī citās plaušu slimībās, aizdomu gadījumā noteikti jākonsultējas ar speciālistu.

Kā mainās plaušu vēža simptomi atkarībā no stadijas?

0. stadija: Vēža šūnas ir ierobežotas tikai plaušu iekšējā slānī, parasti simptomi nav un tie tiek atklāti nejauši, veicot rutīnas izmeklējumus.

1. stadija: Audzējs vēl ir ierobežots tikai plaušās, nav izplatīšanās. Var būt viegls klepus, elpas trūkums vai vieglas sāpes krūšu rajonā. Šajā periodā ar ķirurģisku iejaukšanos var panākt labus rezultātus.

2. stadija: Vēzis var būt sasniedzis dziļākus plaušu audus vai tuvākos limfmezglus. Sūdzības, piemēram, asinis krēpās, sāpes krūtīs un nespēks, ir biežāk sastopamas. Papildus ķirurģijai var būt nepieciešama ķīmijterapija un staru terapija.

3. stadija: Slimība ir izplatījusies ārpus plaušām un limfmezglos. Var būt pastāvīgs klepus, izteiktas sāpes krūtīs, rīšanas grūtības, ievērojams svara zudums un izteikts nespēks. Ārstēšana parasti ietver vairāku metožu kombināciju.

4. stadija: Vēzis ir izplatījies ārpus plaušām uz citiem orgāniem (piemēram, aknām, smadzenēm vai kauliem). Raksturīgs ir smags elpas trūkums, izteikts nogurums, kaulu un galvassāpes, apetītes zudums un izteikts svara zudums. Šajā posmā ārstēšana ir vērsta uz simptomu kontroli un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Kādi ir galvenie plaušu vēža cēloņi?

Galvenais riska faktors ir smēķēšana. Tomēr plaušu vēzis var attīstīties arī cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši. Kopumā lielākā daļa plaušu vēžu ir saistīti ar smēķēšanu. Pasīvā smēķēšana jeb netieša tabakas dūmu iedarbība arī būtiski palielina risku.

Citi riska faktori ir azbesta iedarbība. Azbests ir minerāls, kas agrāk bieži tika izmantots, pateicoties tā izturībai pret karstumu un nodilumu. Mūsdienās iedarbība galvenokārt novērojama darba vidē, īpaši azbesta demontāžas laikā.

Papildus tam plaušu vēža attīstības risku var palielināt gaisa piesārņojums, radona gāze, jonizējošais starojums, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) un ģenētiskā nosliece.

Vai ir dažādi plaušu vēža veidi?

Plaušu vēžus iedala divās galvenajās grupās atkarībā no to izcelsmes šūnu struktūras:

Sīkšūnu plaušu vēzis: Aptuveni 10–15% gadījumu. Raksturīga strauja augšana un agrīna izplatīšanās, bieži saistīts ar smēķēšanu.

Nesīkšūnu plaušu vēzis: Veido lielāko daļu (aptuveni 85%) no visiem plaušu vēža gadījumiem. Šo grupu iedala trīs biežākos apakštipos:

• Adenokarcinoma

• Plakanšūnu karcinoma

• Lielšūnu karcinoma

Lai gan nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanas rezultāti un gaita parasti ir labāki, slimības stadija un vispārējais veselības stāvoklis ir nozīmīgi faktori.

Faktori un riska faktori, kas izraisa plaušu vēzi

• Aktīva smēķēšana ir visspēcīgākais slimības izraisītājs.

• Arī nesmēķētājiem risks būtiski palielinās pasīvās smēķēšanas dēļ.

• Ilgstoša radona gāzes iedarbība ir īpaši svarīga slikti vēdināmās ēkās.

• Azbests palielina risku tiem, kas pakļauti tā iedarbībai darba vidē.

• Intensīvs gaisa piesārņojums un saskare ar rūpnieciskām ķīmiskām vielām arī ir riska faktori.

• Plaušu vēža gadījumi ģimenē var palielināt individuālo risku.

• HOPS un līdzīgas hroniskas plaušu slimības arī palielina risku.

Kā tiek diagnosticēts plaušu vēzis?

Plaušu vēža diagnostikā izmanto modernās attēldiagnostikas metodes un laboratorijas testus. Īpaši riska grupas personām var ieteikt ikgadēju plaušu vēža skrīningu ar zemas devas datortomogrāfiju.

Ja ir klīniskas pazīmes, standarta diagnostikas metodes ir plaušu rentgens, datortomogrāfija, krēpu analīze un, ja nepieciešams, biopsija (aud audu parauga ņemšana). Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, nosaka vēža stadiju, izplatību un tipu. Pēc šī posma tiek plānots piemērotākais ārstēšanas veids pacientam.

Cik ilgā laikā attīstās plaušu vēzis?

No brīža, kad plaušu šūnas sāk anomālu vairošanos, līdz slimības izteiktai izpausmei parasti paiet 5–10 gadi. Šī ilgā attīstības perioda dēļ lielākā daļa cilvēku tiek diagnosticēti vēlīnā stadijā. Tāpēc regulāras pārbaudes un agrīna skrīninga veikšana ir ļoti svarīga.

Kādas ir plaušu vēža ārstēšanas iespējas?

Ārstēšanas pieeja tiek noteikta atkarībā no vēža veida, stadijas un pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Agrīnās stadijās bieži iespējama audzēja ķirurģiska izņemšana. Vēlīnās stadijās var izvēlēties ķīmijterapiju, staru terapiju, imūnterapiju vai to kombināciju. Par piemērotāko ārstēšanu individuāli lemj multidisciplināra ārstu komanda.

Operācija ir efektīva iespēja, īpaši agrīnās stadijās un gadījumos ar ierobežotu izplatību. Atkarībā no audzēja lieluma un atrašanās vietas var izņemt daļu plaušu vai visu plaušu. Vēlīnās stadijās ārstēšanas mērķis parasti ir palēnināt slimības progresēšanu un mazināt simptomus.

Regulāras skrīninga un agrīnas diagnostikas nozīme

Ja plaušu vēzi var atklāt skrīninga laikā pirms simptomu parādīšanās, ārstēšanas panākumi un izdzīvošanas rādītāji var būtiski uzlaboties. Īpaši smēķētājiem, kas vecāki par 50 gadiem, ikgadēja skrīninga pārbaude var palīdzēt savlaicīgi atklāt slimību. Ja uzskatāt, ka esat riska grupā, ir svarīgi konsultēties ar speciālistu un iekļauties atbilstošā skrīninga programmā.

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Kādi ir pirmie plaušu vēža simptomi?

Parasti noturīgs klepus, asinis krēpās, balss aizsmakums un elpas trūkums ir pirmās brīdinājuma pazīmes. Ja Jums ir šādas sūdzības, vērsieties pie ārsta.

Vai plaušu vēzis rodas tikai smēķētājiem?

Nē. Lai gan smēķēšana ir galvenais riska faktors, slimība var attīstīties arī cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši. Lomu spēlē arī pasīvā smēķēšana, ģenētiskie un vides faktori.

Plaušu

vai plaušu vēzis var būt iedzimts?

Dažās ģimenēs ģenētiskas noslieces dēļ var novērot paaugstinātu risku. Tomēr lielākā daļa gadījumu ir saistīti ar smēķēšanu un vides iedarbību.

Vai plaušu vēzi var ārstēt agrīnā stadijā?

Jā, agrīnās stadijās ar pareizu ārstēšanu ir iespējama pilnīga izveseļošanās. Tāpēc agrīna diagnostika glābj dzīvības.

Kā tiek noteikta vēža stadija?

Stadijas noteikšana tiek veikta, izmantojot attēldiagnostiku un, ja nepieciešams, biopsiju, ņemot vērā vēža izplatības pakāpi un skartos orgānus.

Ar kādām citām slimībām var sajaukt?

Hronisks bronhīts, pneimonija vai plaušu infekcijas var izraisīt līdzīgus simptomus. Precīzai diagnostikai nepieciešama detalizēta izvērtēšana.

Vai plaušu vēža ārstēšana ir sarežģīta?

Ārstēšanas iespējas atkarīgas no slimības stadijas un pacienta veselības stāvokļa. Katram pacientam ir būtiski izstrādāt individuālu ārstēšanas plānu.

Kā var pasargāt sevi no plaušu vēža?

Izvairīšanās no smēķēšanas un tabakas izstrādājumiem, pasīvās smēķēšanas novēršana, aizsardzības pasākumu ievērošana riska profesijās, regulāras veselības pārbaudes ir noderīgas.

Kādā vecumā parasti sastopams plaušu vēzis?

Parasti tas sastopams pieaugušajiem virs 50 gadiem, taču var parādīties jebkurā vecumā. Īpaši augsts risks ir smēķētājiem.

Vai ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar plaušu vēzi?

Jā, mūsdienu ārstēšanas metodes un atbalsta aprūpes iespējas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti.

Kuriem cilvēkiem ieteicama plaušu vēža skrīnings?

Regulāra skrīninga pārbaude ieteicama īpaši tiem, kas ilgstoši smēķējuši, ir vecāki par 50 gadiem un kuriem ir papildu riska faktori.

Kā tuvinieki var sniegt atbalstu ārstēšanas laikā?

Fizisks un psiholoģisks atbalsts ārstēšanas laikā un pēc tās pozitīvi ietekmē pacienta dzīves kvalitāti.

Vai plaušu vēža operācija ir riskanta?

Kā jebkurā operācijā, pastāv zināmi riski. Pirms operācijas veikta detalizēta izvērtēšana un atbilstoša sagatavošanās palīdz minimizēt riskus.

Kas ir "gudro zāļu" lietošana ārstēšanā?

Dažos plaušu vēža veidos var tikt pielietotas uz audzēju mērķētas ("gudrās") terapijas. Ārsts var izvērtēt šo iespēju, pamatojoties uz audzēja ģenētisko analīzi.

Kas notiek, ja plaušu vēzi neārstē?

Ja ārstēšana netiek veikta, vēzis var strauji progresēt un traucēt dzīvībai svarīgu orgānu funkcijas. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir būtiska.

Avoti

• Pasaules Veselības organizācija (WHO): Lung Cancer

• Amerikas Vēža biedrība (American Cancer Society): Lung Cancer

• ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC): Lung Cancer

• Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrība (ESMO): Lung Cancer Guidelines

• National Comprehensive Cancer Network (NCCN): Clinical Practice Guidelines in Oncology – Non-Small Cell Lung Cancer

• Journal of the American Medical Association (JAMA): Lung Cancer Screening and Early Detection

Kādas ir sirdslēkmes pazīmes un cēloņi? Kādas ir aktuālās ārstēšanas pieejas?

Sirdslēkme ir stāvoklis, kas rodas, kad sirds muskulis akūti paliek bez dzīvībai svarīga skābekļa un barības vielām, un tas prasa neatliekamu iejaukšanos. Medicīniski to dēvē par miokarda infarktu, kas parasti attīstās pēkšņas sirds apasiņošanu nodrošinošo koronāro artēriju nosprostošanās dēļ. Šī nosprostošanās rodas, kad asinsvadu sieniņās uzkrājušās tauku, holesterīna un citu vielu plāksnes saplīst vai arī asins receklis pilnībā vai daļēji aizver asinsvadu. Ar savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu ir iespējams minimizēt sirdij nodarīto kaitējumu.

Sirdslēkmes definīcija un galvenie cēloņi

Sirdslēkme ir stāvoklis, kad sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz skābekļa, kā rezultātā sirds audi tiek bojāti. Šī situācija visbiežāk ir koronāro artēriju sašaurināšanās vai pēkšņas nosprostošanās sekas. Asinsvadu sieniņās uzkrājušās plāksnes laika gaitā var sašaurināt asinsvadu, un, ja tās saplīst, uz tām var veidoties asins recekļi, kas pēkšņi pārtrauc asins plūsmu uz sirds muskuli. Ja šī nosprostošanās netiek ātri novērsta, sirds muskulis var neatgriezeniski tikt bojāts, kas izraisa sirds sūknēšanas spējas samazināšanos jeb sirds mazspēju. Sirdslēkme joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē. Daudzās valstīs sirdslēkmes izraisa ievērojami vairāk nāves gadījumu nekā satiksmes negadījumi.

Kādas ir biežākās sirdslēkmes pazīmes?

Sirdslēkmes simptomi var atšķirties atkarībā no cilvēka un var būt arī neskaidri. Biežākie simptomi ir šādi:

• Sāpes vai diskomforts krūtīs: Spiediena, saspiešanas, dedzināšanas vai smaguma sajūta krūšu vidū; dažkārt izstaro uz kreiso roku, kaklu, žokli, muguru vai vēderu.

• Elpas trūkums: Var rasties kopā ar sāpēm krūtīs vai atsevišķi.

• Svīšana: Īpaši raksturīga ir auksta un intensīva svīšana.

• Vājums un nogurums: Pirms krīzes vairākas dienas var būt pastiprināts nespēks, īpaši bieži novērojams sievietēm.

• Reibonis vai apdulluma sajūta

• Slikta dūša, vemšana vai gremošanas traucējumi

• Sirdsklauves, kas nav saistītas ar fizisku aktivitāti un nepāriet

• Sirds ritma paātrināšanās vai neregularitāte

• Sāpes mugurā, plecos vai vēdera augšdaļā, īpaši bieži sievietēm.

• Nepamatots klepus vai elpošanas grūtības

• Tūskas kājās, pēdās vai potītēs (biežāk vēlākās stadijās) Šie simptomi var būt gan viegli, gan ļoti izteikti. Ja īpaši sāpes krūtīs un elpas trūkums nepāriet dažu minūšu laikā vai atkārtojas, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Sirdslēkmes simptomi dažādās grupās

Sievietēm un jauniešiem sirdslēkme dažkārt var attīstīties arī bez klasiskām sāpēm krūtīs. Sievietēm īpaši izteikti var būt vājums, muguras sāpes, slikta dūša, miega traucējumi un trauksme kā netipiski simptomi. Gados vecākiem cilvēkiem vai pacientiem ar cukura diabētu sāpes var būt mazāk izteiktas, un pirmais simptoms var būt pēkšņs nespēks vai elpas trūkums.

Diskomforts krūtīs, sirdsklauves, auksta svīšana un pēkšņa pamošanās naktī vai miega laikā var liecināt par ar miegu saistītu sirdslēkmi.

Kādi ir galvenie sirdslēkmes riska faktori?

Sirdslēkmes attīstībā lomu spēlē daudzi riska faktori, kas bieži sastopami kopā. Biežākie riska faktori:

• Smēķēšana un tabakas izstrādājumu lietošana

• Augsts holesterīna līmenis (īpaši paaugstināts ZBL holesterīns)

• Augsts asinsspiediens (hipertensija)

• Cukura diabēts

• Aptaukošanās un fiziska neaktivitāte

• Neveselīgs uzturs (diēta ar augstu piesātināto un trans-tauku saturu, ar zemu šķiedrvielu daudzumu)

• Agrīna sirds slimību anamnēze ģimenē

• Stress un hroniska psiholoģiska spriedze

• Novecošana (risks palielinās līdz ar vecumu)

• Vīriešu dzimums (pēc menopauzes risks palielinās arī sievietēm) Daži laboratorijas rādītāji (piemēram, C-reaktīvais proteīns, homocisteīns) var norādīt uz paaugstinātu risku. Mūsdienu medicīnā cilvēkiem ar aptaukošanos dažas ķirurģiskas un invazīvas metodes kopā ar dzīvesveida izmaiņām palīdz samazināt risku.

Kā tiek diagnosticēta sirdslēkme?

Vissvarīgākais solis sirdslēkmes diagnostikā ir pacienta sūdzību un klīniskā stāvokļa novērtēšana. Tālāk tiek veikti šādi galvenie izmeklējumi:

• Elektrokardiogrāfija (EKG): Krīzes laikā atklāj izmaiņas sirds elektriskajā aktivitātē.

• Asins analīzes: Īpaši sirds muskulī izdalīto enzīmu un olbaltumvielu, piemēram, troponīna, līmeņa paaugstināšanās apstiprina diagnozi.

• Ehokardiogrāfija: Novērtē sirds muskuļa kontraktilitāti un kustību traucējumus.

• Ja nepieciešams, papildus var izmantot krūškurvja rentgenu, datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus.

• Koronārā angiogrāfija: Veic, lai precīzi noteiktu asinsvadu nosprostošanos un sašaurinājumus, kā arī vienlaikus veiktu ārstēšanu. Ja nepieciešams, procedūras laikā asinsvadu var atvērt ar balona angioplastiju vai stentu.

Pirmie soļi sirdslēkmes gadījumā

Laiks ir kritiski svarīgs cilvēkam, kurš izjūt sirdslēkmes simptomus. Šādā situācijā jāievēro šādi galvenie soļi:

• Nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (jāzvana uz neatliekamās palīdzības dienestu vai jāizsauc ātrā palīdzība)

• Personai jāsēž mierīgā pozā, jāsamazina kustības līdz minimumam

• Ja ir vienatnē, jāatstāj durvis atvērtas vai jālūdz palīdzība apkārtējiem

• Ja ārsts iepriekš ir ieteicis, var lietot profilaktiskus medikamentus, piemēram, nitroglicerīnu

• Līdz medicīniskās palīdzības ierašanās brīdim jāgaida profesionāla palīdzība, jāizvairās no liekas piepūles un panikas. Ātra un atbilstoša iejaukšanās krīzes brīdī samazina sirds muskuļa bojājumus un palielina izdzīvošanas iespējas.

Mūsdienīgas pieejas sirdslēkmes ārstēšanā

Mūsdienu medicīnas praksē sirdslēkmes ārstēšana tiek plānota atkarībā no krīzes veida, smaguma un esošajiem riska faktoriem. Ārstēšana parasti ietver šādas darbības:

• Nekavējoties uzsāk asinsvadus paplašinošu un asinis šķidrinošu medikamentu terapiju

• Agrīnā stadijā koronārā iejaukšanās (angioplastija, stenta ievietošana) bieži ir pirmā izvēle

• Ja nepieciešams, var veikt apvedceļa operāciju, aizvietojot nosprostotos asinsvadus ar veseliem

• Pēc dzīvības apdraudējuma novēršanas tiek nodrošinātas dzīvesveida izmaiņas, regulāra medikamentu lietošana un riska faktoru kontrole, lai atbalstītu sirds veselību

• Smēķēšanas atmešana, veselīgs un sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa vadība un, ja nepieciešams, diabēta un hipertensijas kontrole ir galvenie profilakses pasākumi. Ārstēšanas laikā pacientiem ir ļoti svarīgi cieši ievērot kardiologu un sirds asinsvadu ķirurgu ieteikumus un regulāri apmeklēt kontroles vizītes.

Kā pasargāt sevi no sirdslēkmes?

Sirdslēkmes risku daudzos gadījumos var būtiski samazināt, mainot dzīvesveidu:

• Pilnībā izvairīties no smēķēšanas un tabakas izstrādājumiem

• Izvēlēties uzturu ar zemu holesterīna līmeni, bagātu ar dārzeņiem un šķiedrvielām, ierobežot piesātināto tauku un pārstrādātu pārtikas produktu patēriņu

• Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm; ieteicams vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes fizisko aktivitāšu nedēļā

• Kontrolēt augstu asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs; ja nepieciešams, turpināt pastāvīgu medikamentozu ārstēšanu

• Ja ir liekais svars vai aptaukošanās, saņemt profesionālu palīdzību, lai sasniegtu veselīgu svaru

• Iemācīties pārvaldīt stresu un izmantot psiholoģiskā atbalsta sistēmas. Šo pasākumu ievērošana palīdz samazināt ar sirds slimībām saistīto mirstību visā pasaulē.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kādā vecumā sirdslēkme ir biežāk sastopama?

Sirdslēkmes risks palielinās līdz ar vecumu. Tomēr ģenētiskie faktori, diabēts, s

Tas ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā smēķēšana un dzīvesveids, un tas var novērot arī jauniešiem.

Vai ir iespējams pārdzīvot sirdslēkmi bez krūšu sāpēm?

Jā. Īpaši sievietēm, diabēta pacientiem un gados vecākiem cilvēkiem sirdslēkme var attīstīties arī bez krūšu sāpēm. Jāpievērš uzmanība netipiskiem simptomiem, piemēram, nespēkam, elpas trūkumam, nelabumam vai muguras sāpēm.

Vai sirdslēkme var notikt arī naktī vai miegā?

Jā, sirdslēkmes var rasties arī miegā vai agrās rīta stundās. Tie, kuri pamostas no pēkšņām krūšu sāpēm, sirdsklauvēm vai reiboņa, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Vai sirdslēkmes simptomi sievietēm atšķiras no vīriešiem?

Sievietēm klasisku krūšu sāpju vietā var novērot nespēku, sāpes mugurā un vēderā, elpas trūkumu, nelabumu un citus atšķirīgus simptomus.

Kādas ir situācijas, kuras var sajaukt ar sirdslēkmi?

Kuņģa darbības traucējumi, panikas lēkmes, muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, reflukss un pneimonija var izraisīt simptomus, kas līdzīgi sirdslēkmei. Ja ir šaubas, noteikti jāveic medicīniska pārbaude.

Vai sirdslēkmes laikā jālieto aspirīns?

Ja to ir ieteicis ārsts un nav alerģijas, dažos gadījumos var būt noderīgi sakošļāt aspirīnu, kamēr tiek gaidīta neatliekamā palīdzība. Tomēr jebkurā gadījumā prioritātei jābūt medicīniskajai palīdzībai.

Vai pēc sirdslēkmes ir iespējama pilnīga atveseļošanās?

Liela daļa pacientu, kuri saņem agrīnu ārstēšanu, ar atbilstošu terapiju un dzīvesveida izmaiņām var atgriezties veselīgā dzīvē. Tomēr dažos gadījumos var attīstīties pastāvīgs sirds funkcijas zudums.

Kādi ir sirdslēkmes cēloņi jauniešiem?

Jauniešiem sirdslēkmi var izraisīt smēķēšana, augsts holesterīna līmenis, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids un dažas iedzimtas asinsvadu anomālijas.

Kā jārūpējas par uzturu, lai pasargātu sevi no sirdslēkmes?

Jāizvēlas dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti, zivis un veselīgas eļļas; jāierobežo piesātināto un trans-taukskābju, sāls un cukura patēriņš.

Cik drīz pēc sirdslēkmes var sākt vingrot?

Pēc sirdslēkmes vingrojumu programma jāsāk tikai ārsta uzraudzībā un pēc individuāla riska novērtējuma.

Cik ilgi pēc sirdslēkmes jāuzturas slimnīcā?

Šis laiks ir atkarīgs no sirdslēkmes smaguma un pielietotajām ārstēšanas metodēm. Parasti slimnīcā jāuzturas no dažām dienām līdz nedēļai.

Ko darīt, ja ģimenē ir sirds slimības?

Ģimenes anamnēze ir nozīmīgs riska faktors. Jāizvairās no smēķēšanas, jāievēro veselīgs uzturs, regulāri jāvingro un, ja nepieciešams, jāveic regulāras sirds pārbaudes.

Vai stress var izraisīt sirdslēkmi?

Ilgstošs stress var netieši palielināt sirdslēkmes risku. Ir lietderīgi pēc iespējas izvairīties no stresa vai izmantot efektīvas stresa pārvarēšanas metodes.

Avoti

• Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization, WHO): Cardiovascular diseases (CVDs) Fact Sheet.

• Amerikas Sirds asociācija (American Heart Association, AHA): Heart Attack Symptoms, Risk, and Recovery.

• Eiropas Kardioloģijas biedrība (European Society of Cardiology, ESC): Guidelines for the management of acute myocardial infarction.

• ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC): Heart Disease Facts.

• New England Journal of Medicine, The Lancet, Circulation (Recenzēti medicīnas žurnāli).