Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas: cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas (duodēna) čūlas ir audu zudumi šo orgānu iekšējā virsmā, kas rodas kuņģa skābes un gremošanas enzīmu ietekmē. Šī situācija var izraisīt audu bojājumus un iekaisumu, jo skābe un gremošanas šķidrumi iedarbojas uz dziļākiem slāņiem. Čūlas ir izplatīta gremošanas sistēmas slimība visā pasaulē, kas var radīt nopietnas veselības problēmas.

Kādi ir čūlas cēloņi?

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu visbiežākais iemesls ir bakteriāla infekcija ar nosaukumu Helicobacter pylori. Cits būtisks faktors ir regulāra nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL), īpaši aspirīna un dažādu reimatisko zāļu ilgstoša lietošana. Ģenētiskā nosliece, hronisks stress, kortizona līdzīgu zāļu lietošana, smēķēšana, alkohola lietošana, pārmērīgs kofeīna patēriņš (piemēram, kafija) un vides faktori arī var veicināt čūlu attīstību. Tomēr šo faktoru ietekme var atšķirties atkarībā no personas.

Kādā vecumā un kam čūlas sastopamas biežāk?

Čūlas var attīstīties jebkurā vecumā, taču divpadsmitpirkstu zarnas čūlas visbiežāk sastopamas 30–50 gadu vecumā un biežāk vīriešiem. Savukārt kuņģa čūlas biežāk sastopamas vecākiem cilvēkiem, īpaši sievietēm pēc 60 gadu vecuma. Dažādu pētījumu dati liecina, ka jebkurā laikā čūlas diagnoze ir 2–6% sabiedrības. Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ir biežākas nekā kuņģa čūlas.

Kādi ir čūlas simptomi?

Galvenais kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu simptoms ir dedzinošas vai grauzošas sāpes, kas visbiežāk jūtamas vēdera augšdaļā. Šīs sāpes parasti pastiprinās tukšā dūšā, var parādīties starp ēdienreizēm vai naktī un var būt tik stipras, ka pamodina pacientu no miega. Sāpes var mazināties pēc ēšanas vai antacīdu lietošanas. Retāk pacientiem ar čūlu var būt slikta dūša, vemšana, apetītes zudums un neapzināts svara zudums. Īpaši raksturīgi čūlai ir sāpju mazināšanās pēc vemšanas. Dažos periodos (piemēram, pavasarī un rudenī) simptomi var pastiprināties.

Kādas ir čūlas nopietnākās sekas?

Asiņošana: Čūlas ir biežākais augšējās gremošanas sistēmas asiņošanas cēlonis. Dažkārt asiņošana var būt pirmais simptoms cilvēkiem, kuriem iepriekš nav diagnosticēta čūla. Tumši brūnas vai melnas (darvas krāsas) fēces vai vemšana, kas atgādina "kafijas biezumus", ir svarīgas brīdinājuma pazīmes. Pēkšņa nespēka, aukstu sviedru gadījumā arī jādomā par asiņošanu. Šo simptomu gadījumā nekavējoties jāvēršas medicīnas iestādē.

Perforācija (caurums): Ja čūla kļūst dziļa un pilnībā iziet cauri kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas sieniņai, kuņģa skābe un gremošanas enzīmi var izplūst vēdera dobumā, izraisot pēkšņas un stipras sāpes vēderā. Vēdera muskuļi kļūst stīvi, un cilvēkam ir grūti kustēties. Tā ir dzīvībai bīstama situācija, kas prasa neatliekamu ķirurģisku iejaukšanos.

Aizsprostojums: Īpaši divpadsmitpirkstu zarnas vai kuņģa izejas (pylorus) apvidū nopietna čūla, audu pietūkums vai ilgstošas rētas var izraisīt sašaurinājumu vai pat aizsprostojumu. Šādā gadījumā ēdiens un šķidrums nevar pamest kuņģi, un pacients bieži un lielā daudzumā vemj. Var attīstīties nepietiekams uzturs un straujš svara zudums. Šādos gadījumos nepieciešama ātra diagnostika un ķirurģiska ārstēšana.

Kādas metodes izmanto čūlas diagnostikā?

Pacientiem ar aizdomām par čūlu svarīga ir detalizēta medicīniskā vēsture un fiziskā izmeklēšana. Tomēr fiziskā izmeklēšana vai ultrasonogrāfija parasti nesniedz specifiskas pazīmes čūlai. Praktiski bieži iesaka izmēģināt kuņģa skābi samazinošas zāles un novērot, vai simptomi uzlabojas. Precīza diagnoze tiek noteikta ar augšējās gremošanas sistēmas endoskopiju (ezofagogastroduodenoskopiju). Endoskopijas laikā tieši apskata barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu, nepieciešamības gadījumā ņem biopsiju no aizdomīgām vietām. Lai gan var veikt arī barija kontrastgrafiju, mūsdienās biežāk izvēlas endoskopiju.

Kādas ārstēšanas metodes ir efektīvas čūlu ārstēšanā?

Zāļu terapija:

Mūsdienu ārstēšanā galvenā izvēle ir protonu sūkņa inhibitori (omeprazols, lansoprazols u.c.) un H2 receptoru blokatori (ranitidīns, famotidīns, nizatidīns u.c.), kas samazina kuņģa skābes veidošanos. Šīs zāles veicina čūlas dzīšanu un mazina simptomus. Ja konstatēta Helicobacter pylori infekcija, tās iznīcināšana ar atbilstošiem antibiotikiem ir svarīga ārstēšanas sastāvdaļa. Ārstēšanas ilgums un kombinācija atkarīga no čūlas atrašanās vietas, lieluma un pacienta vispārējā veselības stāvokļa.

Ķirurģiska iejaukšanās:

Lielākā daļa čūlu veiksmīgi sadzīst ar zāļu terapiju. Tomēr, ja attīstās komplikācijas, piemēram, asiņošana, perforācija vai aizsprostojums, vai arī čūla neuzlabojas ar zālēm, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Uzturs un dzīvesveids:

Agrāk pacientiem ar čūlu tika ieteikta stingra diēta; taču mūsdienās zināms, ka īpaša diēta tieši neietekmē čūlas dzīšanu. Parasti pietiek, ja cilvēks izvairās no tiem pārtikas produktiem, kas pastiprina viņa sūdzības. Tāpat ieteicams atmest smēķēšanu, jo tā kavē čūlas dzīšanu. Svarīgi arī izvairīties no alkohola un nevajadzīgu zāļu (īpaši aspirīna un NSPL) lietošanas.

Stresa faktoru mazināšana, regulārs un veselīgs uzturs, pietiekams miegs un citi vispārējās veselības stiprināšanas pasākumi arī veicina čūlas dzīšanu.

Helicobacter pylori un čūlas saistība

Helicobacter pylori ir galvenais cēlonis daudzos čūlu gadījumos. Šīs baktērijas izplatība divpadsmitpirkstu zarnas čūlās ir ļoti augsta. Tomēr dažiem cilvēkiem baktērija ir, bet čūla neattīstās; tāpēc tiek uzskatīts, ka nozīme ir arī ģenētiskiem un vides faktoriem. Helicobacter pylori var izraisīt arī hronisku gastrītu, un daži pētījumi liecina, ka šī baktērija nedaudz palielina kuņģa vēža risku.

Biežāk uzdotie jautājumi

1. Vai čūla pilnībā izārstējas?

Lielākā daļa čūlu ar pareizu zāļu terapiju un, ja ir bakteriāla infekcija, ar atbilstošām antibiotikām var pilnībā izārstēties. Tomēr ir svarīgi būt uzmanīgam pret atkārtošanās risku.

2. Kā Helicobacter pylori izplatās?

Šī baktērija parasti viegli izplatās no cilvēka uz cilvēku caur muti vai nepietiekamas higiēnas apstākļos.

3. Kam jāpievērš uzmanība, lai čūla neatkārtotos?

Pat pēc ārstēšanas pabeigšanas jāizvairās no smēķēšanas, nevajadzīgu pretsāpju līdzekļu un alkohola lietošanas; jāievēro veselīgs uzturs un higiēnas noteikumi.

4. Kāda ir diētas loma čūlas ārstēšanā?

Lai gan nav ieteikta īpaša čūlas diēta, galvenais ieteikums ir izvairīties no pārtikas produktiem, kas izraisa diskomfortu.

5. Vai čūlas asiņošana apdraud dzīvību?

Smaga asiņošana var apdraudēt dzīvību. Melna izkārnījuma vai brūnas vemšanas gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

6. Kuras zāles izraisa čūlu?

Aspirīns, ibuprofēns un citi NSPL tipa pretsāpju līdzekļi, lietojot ilgstoši, palielina čūlas risku.

7. Vai stress izraisa čūlu?

Stress nav vienīgais čūlas cēlonis; tomēr tas var veicināt čūlas attīstību, palielinot kuņģa skābes izdalīšanos vai vājinot imūnsistēmu.

8. Kāda ir izteiktākā čūlas pazīme?

Parasti tās ir dedzinošas vai grauzošas sāpes vēdera augšdaļā, īpaši tukšā dūšā.

9. Vai Helicobacter pylori noteikšanas gadījumā vienmēr jāārstē?

Ārstēšana ieteicama pacientiem ar aktīvu čūlu vai hroniska gastrīta pazīmēm.

10. Vai bērniem var būt čūla?

Jā, lai gan reti, arī bērniem var būt čūla. Ja ir simptomi, noteikti jāvēršas pie bērnu gastroenterologa.

11. Vai endoskopija ir sarežģīta procedūra?

Endoskopija parasti ir īslaicīga, labi panesama un bieži vien ar nomierinošu līdzekļu palīdzību padarāma komfortabla procedūra.

12. Vai pēc čūlas ārstēšanas visu mūžu jālieto zāles?

Lielākajai daļai pacientu pēc ārstēšanas pabeigšanas zāles nav nepieciešamas. Tomēr, ja riska faktori (piemēram, NSPL lietošana) saglabājas, pēc ārsta ieteikuma var būt nepieciešama ilgstoša terapija.

Atsauces

Pasaules Veselības organizācija (PVO) – Peptiskās čūlas slimības informatīvais materiāls

Amerikas Gastroenteroloģijas koledža – Vadlīnijas par peptiskās čūlas slimības un H. pylori infekcijas diagnostiku un ārstēšanu

Mayo klīnika – Peptiskās čūlas slimība

Nacionālais diabēta, gremošanas un nieru slimību institūts (NIDDK) – Peptisko čūlu definīcija un fakti

Globālā Helicobacter pylori pētniecības grupa – H. pylori un kuņģa slimības

Amerikas Gastroenteroloģijas asociācija – Pacientu aprūpes resursi par čūlu slimību