Kas jāzina par pneimoniju (plaušu karsoni)

Kādi ir pneimonijas (plaušu karsoņa) simptomi?

Pneimonija parasti ir infekcija, kas ietekmē plaušas, ir nopietna un, ja netiek ārstēta, var apdraudēt dzīvību. Visbiežāk sastopamie simptomi ir pēkšņi sākusies augsta temperatūra, drebuļi un aukstuma sajūta, klepus, bagātīga un krāsaina (dzeltena, zaļa vai brūna) krēpu izdalīšanās. Turklāt dažas pneimonijas formas sākotnēji var izpausties ar vairākas dienas ilgu apetītes zudumu, nespēku, muskuļu un locītavu sāpēm, vēlāk attīstoties sausam klepum, temperatūras paaugstinājumam, sliktai dūšai, galvassāpēm un retāk vemšanai. Īpaši jāizceļ paātrināta elpošana, sēkšana krūtīs, svīšana un vispārējs nogurums.

Šie simptomi dažkārt var tikt sajaukti ar saaukstēšanos vai citām elpceļu slimībām. Tomēr, ja sūdzības pastiprinās vai neuzlabojas dažu dienu laikā, īpaši riska grupas pārstāvjiem, noteikti jāvēršas pie veselības aprūpes speciālista, lai izslēgtu pneimoniju.

Kā tiek diagnosticēta pneimonija?

Vēršoties pie ārsta, tiek veikta detalizēta fiziskā apskate, un, ja tiek konstatētas tipiskas pazīmes, diagnozi parasti apstiprina ar plaušu rentgenu. Dažos gadījumos var tikt pieprasītas arī asins analīzes un krēpu paraugs. Agrīna diagnostika ir ārkārtīgi svarīga ārstēšanas panākumiem.

Vai pneimonija (plaušu karsonis) ir lipīga?

Pneimoniju visbiežāk izraisa baktērijas, vīrusi vai retāk sēnītes. Elpceļu infekcijas, kas veicina slimības attīstību (piemēram, gripas vīrusi), ir ļoti lipīgas un viegli izplatās ar klepu vai šķaudīšanu. Tāpat inficētu personu izmantotu glāžu, karotīšu, dvieļu u.c. priekšmetu nonākšana saskarē ar citiem cilvēkiem palielina inficēšanās risku.

Pneimonija var noritēt smagi un ar augstu komplikāciju risku īpaši maziem bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, personām ar novājinātu imūnsistēmu vai hroniskām slimībām. Visā pasaulē pneimonija ir viena no biežākajām un nāvējošākajām infekcijas slimībām.

Kādi ir pneimonijas attīstības riska faktori?

Daži apstākļi var veicināt pneimonijas attīstību. Tie ir:

• Novecojot: risks palielinās cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem.

• Hroniskas veselības problēmas: astma, HOPS, bronhektāzes, plaušu vai sirds slimības, nieru vai aknu traucējumi, cukura diabēts un novājināta imūnsistēma (piemēram, AIDS, asins slimības, orgānu transplantācija).

• Smēķēšana un alkohola lietošana: vājina plaušu aizsargspējas.

• Rīšanas traucējumi: īpaši pēc insulta, neiroloģisku slimību, muskuļu vai nervu sistēmas traucējumu gadījumā.

• Bieža vemšana vai kuņģa satura ieelpošana (aspirācija)

• Nesen veiktas lielas operācijas

• Laikposmi, kad izplatītas gripas un līdzīgas vīrusu infekcijas

Apzinoties šos faktorus un kontrolējot iespējamos riskus, var samazināt pneimonijas attīstības iespējamību.

Kā pasargāties no pneimonijas?

Aizsardzības stratēģijas pret plaušu karsoni var apkopot vairākos punktos:

• Efektīva hronisku slimību ārstēšana un regulāras ārsta pārbaudes

• Sabalansēts un pietiekams uzturs, izvairīšanās no stresa

• Higiēnas noteikumu ievērošana (regulāra roku mazgāšana, izvairīšanās no pūļiem)

• Cīņa ar tabakas, alkohola un vielu atkarību

• Rīšanas funkcijas traucējumu gadījumā nepieciešamo piesardzības pasākumu ievērošana

• Īpaši gripas epidēmiju laikā izvairīšanās no cilvēku pūļiem, maskas lietošana

• Imūnsistēmas vājinātiem un riska grupas cilvēkiem apkārtējās vides higiēnas noteikumu stingra ievērošana

Dažas gripas un pneimonijas formas var novērst ar vakcināciju. Īpaši gripas vīruss var izraisīt pneimoniju pats par sevi vai novājināt organismu, veicinot baktēriju pneimonijas attīstību. Tāpēc katru gadu ieteicamajā laikā (parasti no septembra līdz novembrim) gripas vakcīna ir svarīga cilvēkiem ar novājinātu imunitāti vai paaugstinātu risku.

Kad nepieciešama pneimokoku vakcīna?

Streptococcus pneumoniae ir viens no biežākajiem pneimonijas izraisītājiem pasaulē. Pneimokoku vakcīna ir ieteicama pret šo baktēriju, īpaši cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ar hroniskām sirds vai plaušu slimībām, cukura diabētu, pēc liesas izņemšanas, ar noteiktām asins slimībām, hronisku nieru slimību vai imūnsistēmas traucējumiem. Vakcīna var būt nepieciešama arī cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un pieaugušajiem ar AIDS. Vakcīna tiek ievadīta muskulī un parasti to atkārto ik pēc 5 gadiem.

Vakcināciju nevajadzētu veikt gripas infekcijas vai augstas temperatūras laikā. Turklāt gripas vakcīnu nedrīkst lietot cilvēki ar alerģiju pret olām. Gan gripas, gan pneimokoku vakcīnu blakusparādības parasti ir vieglas un pārejošas; iespējamas sāpes vai apsārtums injekcijas vietā, īslaicīgs nespēks un neliela temperatūra.

Kā tiek ārstēta pneimonija (plaušu karsonis)?

Lielāko daļu pneimonijas gadījumu var ārstēt mājās, taču smagos gadījumos vai riska grupu pacientiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Ārstēšanu nosaka ārsts atkarībā no pneimonijas cēloņa, pacienta vispārējā veselības stāvokļa un simptomu smaguma. Parasti tiek nozīmēti antibiotiskie līdzekļi (baktēriju pneimonijas gadījumā), pretdrudža līdzekļi un bagātīga šķidruma uzņemšana. Smagos gadījumos, kad nepieciešama elpošanas atbalsts vai intensīvā terapija, nepieciešama ārstēšana slimnīcā.

Ārstēšanas uzsākšana agrīni ievērojami palielina panākumu iespējamību. Savukārt novēlota vai smaga slimības gaita palielina komplikāciju un nāves risku. Tāpēc pacientiem atveseļošanās laikā noteikti jāievēro ārsta norādījumi.

Biežāk uzdotie jautājumi

1. Vai pneimonija (plaušu karsonis) ir lipīga?

Dažas pneimonijas formas, ko izraisa vīrusi un baktērijas, var tikt pārnestas no cilvēka uz cilvēku. Īpaši augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, gripa) ir ļoti lipīgas, taču ne visi pneimonijas izraisītāji ir vienlīdz lipīgi.

2. Kādās vecuma grupās pneimonija ir bīstamāka?

Īpaši zīdaiņiem, maziem bērniem, pieaugušajiem virs 65 gadiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un novājinātu imūnsistēmu pneimonija var noritēt smagāk un bīstamāk.

3. Kādi ir pirmie pneimonijas simptomi?

Sākumā var parādīties temperatūra, drebuļi, aukstuma sajūta, klepus un krēpas. Var pievienoties arī nespēks, apetītes zudums un galvassāpes.

4. Kā tiek diagnosticēta pneimonija?

Diagnozi nosaka ārsts, veicot apskati, plaušu rentgenu un, ja nepieciešams, asins vai krēpu analīzes.

5. Kādos gadījumos jāvēršas pie ārsta?

Ja ir augsta temperatūra, stiprs klepus, krēpu krāsas izmaiņas, elpas trūkums vai ļoti izteikts nespēks, nekavējoties jādodas pie ārsta.

6. Vai pneimoniju var ārstēt mājās?

Vieglos gadījumos iespējama atveseļošanās ar ārsta nozīmētām zālēm un aprūpi mājās. Tomēr, ja simptomi ir smagi, esat riska grupā vai stāvoklis pasliktinās, nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.

7. Kam ieteicamas gripas un pneimokoku vakcīnas?

Galvenokārt cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ar hroniskām slimībām, novājinātu imunitāti un visiem riska grupas pārstāvjiem. Par individuāliem riskiem konsultējieties ar savu ārstu.

8. Kāds ir atveseļošanās process pēc pneimonijas?

Lielākā daļa cilvēku pilnībā atveseļojas dažu nedēļu laikā. Tomēr vecuma, pamatslimību vai smagas slimības gadījumā atveseļošanās var būt ilgāka. Ieteicama atbilstoša atpūta un ārsta kontrole.

9. Vai pneimonija var atkārtoties?

Jā, dažiem cilvēkiem pneimonija var attīstīties atkārtoti. To var veicināt pastāvošie riska faktori.

10. Vai vakcīnu blakusparādības ir nopietnas?

Parasti tās ir vieglas un īslaicīgas; iespējamas sāpes injekcijas vietā, neliela temperatūra, nespēks. Retos gadījumos, ja rodas nopietnas reakcijas, jāmeklē medicīniskā palīdzība.

11. Vai smēķēšana un alkohola lietošana palielina pneimonijas risku?

Jā, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana vājina plaušu aizsargspējas un palielina pneimonijas risku.

12. Esmu saslimis ar pneimoniju, kā sevi pasargāt?

Atpūtieties, uzņemiet daudz šķidruma, lietojiet ārsta izrakstītās zāles regulāri; izvairieties no pārmērīgas slodzes un, cik iespējams, no cieša kontakta ar citiem cilvēkiem.

13. Kāds ir visefektīvākais veids, kā novērst pneimoniju?

Vakcinācija, higiēnas noteikumu ievērošana, riska faktoru kontrolēšana un regulāru veselības pārbaužu neizlaišana ir vienas no efektīvākajām metodēm pneimonijas profilaksē.

Atsauces

• Pasaules Veselības organizācija (PVO), Vispārējs pārskats par pneimoniju un globālie pneimonijas ziņojumi

• ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC), Pneimonija — profilakse, simptomi un ārstēšana

• Eiropas Elpošanas biedrība (ERS), Pneimonija: vadlīnijas un ieteikumi

• Amerikas Torakālās biedrība (ATS), Kopienā iegūtas pneimonijas vadlīnijas

• The Lancet Respiratory Medicine, Globālā un reģionālā pneimonijas hospitalizācijas slodze